RĪGA, 1. oktobris – Sputnik. Valsts aizsardzības ministrs Artis Pabriks nosaucis leģionārus par latviešu tautas un valsts lepnumu, aicināja godāt viņus un "neļaut nevienam viņu piemiņu nonievāt" piemiņas pasākumos par godu Mores pagasta kauju 75. gadadienai.
Pabrika izteikumi iziet ārpus visiem pieklājības rāmjiem, pat platajiem, kas patlaban noteikti Latvijā, sarunā ar Sputnik Latvija pauda pārliecību fonda "Vēsturiskā atmiņa" direktors Aleksandrs Djukovs.
"Nevienam nav noslēpums, ka Latvijas valdība konsekventi aprūpē latviešu SS leģionārus. Līdz šim nav atcelta 1998. gadā pieņemtā Saeimas deklarācija par latviešu karavīriem Otrajā pasaules karā, kas uzdod varasiestādēm sargāt latviešu esesiešu godu. No vienas puses, aizsardzības ministra izteikumi atbilst vecajai Saeimas rezolūcijai. No otras – vismaz pēdējos desmit gadus Latvijas varasiestāžu pārstāvji ir centušies iztikt bez tik spilgtiem un izsmeļošiem izteikumiem par latviešu leģionu. Jā, bija atbalsts leģionāriem, bija glorifikācija, taču bez kāpšanas avanscēnā. Pabriks ar savu runu ir parādījis, ka neplāno turpmāk ņemt vērā pieklājības normas," konstatēja Djukovs.
Eksperts norādīja, ka katrai valstij, katram cilvēkam var būt savi varoņi un noteikti kaut kur atradīsies cilvēks, kurš par varoni uzskata sērijveida slepkavu Čikatilo.
"Kā redzam, Latvijā ir atradies cilvēks, pat vesels ministrs, kura acīs varoņi ir latviešu esesieši. Tas raksturo ne vien konkrēto cilvēku, bet arī viņa pārstāvēto valsti, jo viņš ir augstu stāvoša valsts amatpersona. Latvijas valdībai vajadzēja reaģēt pēc tāda paziņojuma – atbalstīt Pabriku vai, gluži pretēji, nosodīt. Pēc reakcijas būtu skaidrs, kāda ir Latvijas valdība un ko tā uzskata par varoņiem," viņš uzsvēra.
Nacistiskās Vācijas vadība nodibināja latviešu SS leģionu Otrā pasaules kara laikā okupētās Latvijas teritorijā no divām grenadieru divīzijām. Heinriha Himlera pavēle no 1943. gada 24. marta definēja: "latviešu leģions" ir vispārējs nosaukums latviešiem, kuri dien visos Waffen SS latviešu militārajos formējumos, ieskaitot policijas bataljonus.
1944. gada 16. martā leģiona vienības tikās kaujā ar Sarkano armiju Veļikajas upes rajonā pie Ostrovas pilsētas Pleskavas apgabalā. Šī iemesla dēļ leģionāru diena tiek svinēta 16. martā.
Nirnbergas procesā – tiesā pār galvenajiem nacistiskajiem kara noziedzniekiem SS līdz ar SD, gestapo un nacionālsociālistisko vācu partiju tika atzīta par noziedzīgu organizāciju. Tāpat par noziegumu pret cilvēci tika atzīta koncentrācijas nometņu izveide, ko citu starpā veidoja arī SS spēki.