RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pagodināja Latviešu leģiona Waffen SS kaujās kritušo dalībnieku piemiņu, piedaloties piemiņas pasākumos par godu Mores pagasta kauju 75. gadadienai, vēsta Lsm.lv ar atsauci uz Aizsardzības ministrijas paziņojumu.
"Mūsu pienākums ir šos Latvijas patriotus godāt no visiem dvēseles dziļumiem. Atcerēsimies, ka ar katru gadu leģionāru mūsu rindās diemžēl paliek arvien mazāk, šobrīd Latvijas Nacionālo karavīru biedrības rindās viņu ir tikai nedaudz vairāk par 30. Godāsim kritušo leģionāru piemiņu, neļausim nevienam viņu piemiņu nonievāt! Latvijas leģionāri ir latviešu tautas un valsts lepnums," pateica Pabriks latviešu leģionāru brāļu kapos.
Pabriks uzsvēra, ka "atmiņa par mūsu leģionāriem, varoņiem ir spilgta un mūžīga".
"Esot šādās vietās kā More, blakus ierakumiem, mūsu leģionāru kapiem un piemiņas zīmēm mēs visi smeļamies spēku un pārliecību par to, ka mūsu valstij ir nākotne, ka ejam pareizo ceļu un ka mūsu valsts un nācija ir pelnījusi arvien labāku nākotni," pateica Pabriks.
Saskaņā ar atvērtu avotu datiem, Mores kaujas kļuva par vienas no asiņainākajām kaujām Latvijas teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Piecu dienu garumā, no 1944. gada 25. līdz 30. septembrim 19. Latviešu SS leģiona divīzija izrādīja pretestību Sarkanās armijas virzībai uz Rīgu. Naktī no 5. un 6. oktobri latviešu SS leģionāri atkāpās pie aizsardzības līnijas. Sarkanā armija ieņēma pamestās pozīcijas un turpināja iet uz Rīgu.
Latviešu leģions maršā
Latvijas iedzīvotāju dalības tēma nacistu soda operācijās Otrā pasaules kara gados tiek noklusēta, mūsdienu Baltijas valstu politiskajā skatījumā tiek apgalvots, ka Latvijas piederīgie nav saistīti ar mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu. Arhīvu dokumentu publiskošana noliedz Latvijas politiķu apgalvojumus. Latviešu leģiona noziegumu vidū ir soda operācijas "Ziemas burvestība" un "Pavasara svētki", kuras tika īstenotas 1943. un 1944. gadā nacistu okupētajās PSRS teritorijās. Leģionāri iznīcināja simtiem ciemu, nogalināja tūkstošiem mierīgo iedzīvotāju, ko apstiprina vēstures dokumenti un aculiecinieku sniegtās liecības.
Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu par genocīdu saskaņā ar soda operāciju faktiem ciemā Žestanaja Gorka Novgorodas apgabalā. Kopumā, saskaņā ar provizoriskajiem datiem, Žestjanaja Gorka ciema apkaimē apglabāti vairāk nekā 3000 cilvēku. Saskaņā ar arhīvu materiāliem, masveida padomju pilsoņu slepkavošanai no mierīgo iedzīvotāju skaita tika izveidota Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta "teilkomanda". Tās sastāvā bija 33 soda vienības dalībnieki no Latvijas PSR.
Nacisma atbalstītājiem nav piedošanas
KF prezidents Vladimirs Putins iepriekš paziņoja par Otrā pasaules kara vēsturiskās atmiņas saglabāšanas svarīgumu un nosodīja nacistu slavēšanu Baltijas valstīs. Aizmirst par Otrā pasaules kara mācību nozīmētu nodot tuvinieku, tēvu un vectēvu piemiņu, kuri krita kaujas laukos, uzsvēra Krievijas līderis. Putins nosauca par nekārtību varasiestāžu nolaidību, kuru acu priekšā apgriezienus uzņem nacisma slavēšana Baltijā.
Pēc KF prezidenta sacītā, nav attaisnojuma un piedošanas nedz nacisma zvērīgajiem noziegumiem, nedz tā atbalstītājiem – banderoviešiem, SS leģionu dalībniekiem, nacionālistiskām bandām Baltijā un Ukrainā.
Latvijā 16. martā notiek Latviešu SS leģiona dalībnieku un to piekritēju gājiens. Maskavā vairākkārt norādījusi uz cīņā ar fašismu kritušo piemiņas zaimošanu un vērsās starptautiskās instancēs ar prasību sniegt vērtējumu notikumiem Baltijas republikā, kur plaukst nacisma slavēšana.