RĪGA, 23. septembris – Sputnik. Krievijas un Baltkrievijas integrācijas jautājumā Lietuvas vadību satrauc nevis ekonomikas aspekts, bet gan pilnvērtīgas sabiedrotās valsts iespējamā parādīšanās. Par to intervijā Sputnik Lietuva pastāstīja politologs un vēsturnieks Armens Gasparjans.
Eksperts pauda pārliecību, ka Viļņas izteikumi par "okupāciju" ir aša ideja, ko valdība pielāgo visam, tostarp arī Maskavas un Minskas sadarbības jautājumam.
"Patlaban aktuāla ir Krievijas un Baltkrievijas ekonomiskā, tiesiskā integrācija. Iepriekš bija BelAES, agrāk bija "hibrīdkarš" Ukrainā. Kāda starpība – jātur iedzīvotāji pastāvīgās bailēs, ka "viņi atgriezīsies"," konstatēja politologs.
Gasparjans atzīmēja, ka Lietuva ilgus gadus dzīvojusi ar domu, ka Krievijas impērija jebkurā tās izpausmē ir beigusies, taču Krievijas un Baltkrievijas dziļā integrācija Viļņas acīs var nozīmēt pirmo soli tās atjaunošanai.
"Šī iemesla dēļ viņi tagad visi kliedz, ka tas ir briesmīgākais, kas var būt, ka nāks un mūs atkal "okupēs". Es nesaprotu, ko tas nozīmē – robežu pietuvināšana? Ir Kaļiņingrada. Vai šī robeža ir tāda? Starp Krieviju un Baltkrieviju pastāv bezvīzu režīms, izveidojušies nopietni militāri politiskie, ekonomiskie un citi sakari," atgādināja politologs.
Gasparjans novērtēja arī Lietuvas ārlietu ministra Lina Linkēviča paziņojumu par to, ka Baltijas valstīm nav izdevies vienoties par BelAES elektroenerģijas iepirkumu boikotu.
"Bija acīmredzams, ka nebūs nekāda vienota viedokļa. Kurš tagad pie tā vainīgs, vai atkal baltkrievi? Viņi taču ceļ (BelAES – red.) savā teritorijā, ne jau kaut kur. Kāpēc viņiem būtu jāinteresējas par pustraka kaimiņa viedokli? Es vēl saprastu, ja Lietuva būtu ES lokomotīve, no kuras kaut kas būtu atkarīgs attīstības aspektā, taču no tās nekas nav atkarīgs, visiem ir nospļauties par to, ko viņa tur domā," teica Gasparjans.
Pērnā gada nogalē Krievija un Baltkrievija pieņēma lēmumu izveidot darba grupu problemātisku jautājumu noregulēšanai un ekonomiskās integrācijas attīstībai. Plānots līdz novembrim izstrādāt aptuveni 28 integrācijas plānus, pēc tam veidot unificētu likumdošanu, un jau no 2021. gada atklāt ar vienotiem noteikumiem strādājošus naftas un gāzes, rūpniecības, lauksaimniecības un transporta tirgus.
Lietuvas ārlietu ministrs paziņoja, ka Viļņa piesardzīgi uztver Krievijas un Baltkrievijas integrācijas procesu un uzskata to par iespējamu Minskas iekļaušanu Maskavas "ietekmes sfērā". Diplomāts ir nobažījies, ka tādējādi Krievija "pietuvojas" Baltijas valsts robežām.