RĪGA, 21. septembris – Sputnik. Pentagons izdomājis, kā uzlauzt vislabāk bruņotā Krievijas reģiona Eiropā – Kaļiņingradas apgabala aizsardzību, kur dislocētas PGA sistēmas S-300 un S-400, kompleksi "Iskander" un pretkuģu raķetes "Oniks", raksta ASV žurnāls National Interest.
Kaļiņingradas apgabala gubernators Antons Aļihanovs ieteica amerikāņu kareivjiem vairāk lasīt grāmatas un paturēt prātā: lai cik labs būtu plāns, vienmēr ir krievi un vēsturiskā pieredze.
Kaļiņingradas ģeopolitiskā stāvokļa dēļ Rietumi to pastāvīgi uzskata par riska faktoru Baltijas valstīm, radio Sputnik atzīmēja Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents, ekspertu apvienības "Krievijas oficieri" loceklis, kara politologs Aleksandrs Perendžijevs.
"Rietumos klāsta, ka no Kaļiņingradas un Baltkrievijas it kā varot aplenkt Latviju, Lietuvu un Igauniju. Patiesībā Krievija neplāno nevienu nekur ielenkt, valsts nav iecerējusi nekādus uzbrukumus. Spriedzes pastiprināšana ir tikai NATO intereses. Pēdējā laikā Rietumu politiķi un militāristi sacenšas – kurš skaļāk pasludinās, ka Krievija nes draudus. Tas ir informatīvs terorisms," norādīja Perendžijevs.
Kara politologs paskaidroja, ka militāri stratēģiskās situācijas jautājumi Kaļiņingradā tiek kontrolēti, pēc būtības, kopš Padomju Savienības sabrukuma.
"Pēdējā laikā Kaļiņingradas apgabala aizsardzībai tiek piešķirta īpaša uzmanība. Reģionā izveidota efektīva aizsardzības infrastruktūra, regulāri notiek militārās mācības. Krievijas Bruņoto spēku Ģenerālštābs kontrolē jautājumu un izstrādā dažādus notikumu attīstības scenārijus, lai atvairītu jebkādu pret Kaļiņingradas apgabalu vērstu agresiju. Kaļiņingradai nevajadzēs aizsargāties pašai, to aizsargās visa Krievija," brīdināja Perendžijevs.
Kaļiņingradas reģions ir droši pasargāts no jebkādiem uzbrukuma plāniem, ko Eiropā izstrādā "ciemos sabraukušie" amerikāņu ģenerāļi, - publikāciju komentēja KF Aizsardzības ministrija. Tās pārstāvji precizēja, ka Kaļiņingradas PGA iespējas neitralizēt gaisa mērķus ir labi zināmas NATO pilotiem, kuri tuvojas Krievijas gaisa robežām.
Maskava uzskata par draudiem absolūti bezatbildīgo paziņojumu par iespējām pārraut Kaļiņingradas PGA sistēmu, uzsvēra Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova. Viņa pauda, ka tamlīdzīgi izteikumi tiek sniegti uz politisku, konjunktūras un, iespējams, elektorālu apsvērumu pamata.
No Baltijas valstu puses regulāri skan izteikumi par to, ka Krievija tās it kā apdraudot. 2016.gadā NATO samitā Varšavā, aizbildinoties ar it kā augošo Krievijas agresiju, alianse informēja par militārās klātbūtnes paplašināšanu Austrumeiropā. Starptautisko spēku bataljoni tika izvietoti Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Polijā. Šajās valstīs dislocētā starptautiskā kontingenta skaits pārsniedz 4,8 tūkstošus kareivju. Kopš 2015.gada NATO karavīru skaits Baltijā, Polijā, Rumānijā un Bulgārijā pieaudzis no 2 tūkstošiem līdz 15 tūkstošiem, bet mācību laikā grupējums pieaug līdz 40-60 tūkstošiem karavīru, atzīmēja Krievijas Aizsardzības ministrijas vadītājs Sergejs Šoigu. Būtiski pieaudzis arī militāro manevru skaits pie Krievijas robežām.
Alianses militāro spēku paplašināšanās pie Krievijas robežām turpinās, lai arī Maskava vairākkārt norādījusi, ka nelolo uzbrukuma plānus un nevēlas vairot spriedzi Baltijas reģionā, tāpat kā jebkur citur pasaulē. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzsvēra, ka NATO vadībai tas ir labi zināms, taču militāri spēki tiek nenogurstoši savilkti pie Krievijas robežām. Šoigu konstatēja, ka alianses darbības liek Krievijai spert atbildes soļus drošības stiprināšanai.