RĪGA, 19. septembris — Sputnik. Ik pēc 40 sekundēm pasaulē notiek kārtējā pašnāvība. Kopumā gada laikā gandrīz 800 tūkstoši cilvēku noslēdz rēķinus ar dzīvi. Tādi ir jaunā ziņojuma dati, kas tika publicēts 10. septembrī – Pasaules pašnāvību novēršanas dienā. Lai gan Latvija, par laimi, nav iekļuvusi bēdīgā 10 valstu topā, kur šāds nāves veids ir visizplatītākais, šī problēma arī mums ir aktuālā, raksta laikraksts "Segodņa".
Nāvējošie ienākumi
"Visaugstākie pašnāvību rādītāji tiek atzīmēti valstīs ar augstu ienākumu līmeni, kur jauniešu vidū pašnāvība ieņem otro vietu starp izplatītākajiem nāves gadījumu iemesliem," ziņo PVO.
Globālais pēc vecuma standartizētais pašnāvību rādītājs 2016. gadā bija 10,5 uz 100 tūkstošiem cilvēku. Līdz ar to pašnāvību izplatības rādītāji bija no 5 līdz vairāk nekā 30 uz nekā 100 tūkstošiem cilvēku.
Lai gan kvantitatīvajā izteiksmē 79% pašnāvību visā pasaulē notiek zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs, relatīvais rādītājs tomēr ir augstāks valstīs ar augstu ienākumu līmeni - 11,5 par 100 tūkstošiem cilvēku. Valstīs ar augstu ienākumu līmeni vīrieši pastrādā pašnāvību gandrīz trīs reizes biežāk nekā sievietes, savukārt zema un vidēja ienākumu līmeņa valstīs rādītāji abās pusēs ir aptuveni vienādi.
15 –29 gadus vecu jauniešu vidū pašnāvība ir otrs galvenais nāves cēlonis pēc bojāejas CSN. 15 –19 gadus vecu pusaudžu grupā pašnāvība ir otrais nāves cēlonis meiteņu vidū (pēc grūtniecības un dzemdību komplikācijām) un trešais nāves cēlonis jauniešu vidū (pēc CSN un interpersonālas vardarbības).
Austrumeiropa izcēlās
Visaugstākais pašnāvību skaits 2016. gadā uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju ar vidējā vecuma korekciju, pēc PVO datiem izrādījās Gajānā – 30,2 gadījumi. Tai seko Lesoto (28,9), Krievija (26,5), Lietuva (25,6), Kazahstāna (22,8), Ekvatoriālā Gvineja (22), Baltkrievija (21,4), Dienvidkoreja (20,2), Uganda (20).
Lai gan Latvija nav nonākusi šajā bēdīgajā sarakstā, tas nenozīmē, ka šeit viss ir kārtībā. Saskaņā ar tās pašas PVO datiem, pašnāvību skaita līmenis vīriešu vidū Latvijā ir 31 gadījums uz 100 tūkstošiem cilvēku. Sieviešu vidū - tikai 5,1.
Lietuvā — 47,5 gadījumi, Kazahstānā — 40,1, Baltkrievijā — 39,3, Ukrainā — 34,5, Igaunijā — 25,6. Atkārtosim - runa ir par vīriešiem.
Kopumā Austrumeiropa pasaulē izcēlās ne visai pozitīvi. Vīriešu pašnāvību līmenis ir augsts arī Polijā (23,9 gadījumi), Ungārijā (22,2), Slovākijā (18,4), Čehijā (17,2).
Arī Rietumeiropā ir daudz pašnāvību. Šeit izcēlās Beļģija (22,2), Somija (20,8), Francija (17,9 gadījumi), Īrija (17,6), Zviedrija (15,8).
Augsts vīriešu pašnāvību līmenis ir arī ASV – 21,1 gadījums uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
"Sievietes sevi nogalina biežāk nekā vīrieši tikai piecās pasaules valstīs: Bangladešā, Ķīnā, Lesoto, Marokā un Mjanmā," PVO datus komentē BBC. Var pieņemt, ka tieši šajās valstīs sievietēm ir "jautrākā" dzīve.
Apdraudētā jaunatne
Vairāk nekā pusi no pašnāvībām izdara cilvēki vecumā līdz 45 gadiem.
Jauniešu vidū vecumā no 15 līdz 30 gadiem šis ir otrais visizplatītākais nāves cēlonis pēc CSN. Tā apsteidz vardarbīgu nāvi - proti, sevi nogalina vairāk jaunu vīriešu un sieviešu, nekā gāja bojā teroraktu, karadarbību un jebkādu citu konfliktu rezultātā, ieskaitot kriminālās un sadzīves slepkavības.
Pie tam kopumā pašnāvību līmenis visā pasaulē joprojām palēnām samazinās (izņemot Ziemeļameriku un Dienvidameriku). Visstraujāk tas notiek Eiropā, kur kopš 2000. gada pašnāvību skaits uz vienu iedzīvotāju ir krities vairāk nekā par ceturtdaļu.
Pēc Eurostat datiem par 2015. gadu, Latvijas Republika ar tās 19 pašnāvībām uz 100 tūkstošiem cilvēku, ES ieņēma trešo vietu. Pirmajā ierindojās Lietuva ar 30 gadījumiem. Otrajā - Slovēnija - 20. Igaunija ar 15 gadījumiem ieņēma septīto vieta.
Vismazāk pašnāvību notiek Kiprā (4 gadījumi), Grieķijā (4), Itālijā (6). Vidēji ES ir 10 tūkstoši pašnāvības gadījumu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
Ko var paveikt?
Latvijā izplatītākais pašnāvības veids ir pakāršanās – 80%. Retāk izmanto šaujamieročus (6%) vai nolēca no liela augstuma (4%).
Pasaulē visizplatītākie pašnāvības veidi ir pakāršanās, noindēšanās ar pesticīdiem un pašnāvība ar šaujamieroču pielietošanu.
PVO uzskata, ka pašnāvību skaitu var būtiski samazināt, ierobežojot piekļuvi pašnāvības līdzekļiem. "Pasākums ar lielāko potenciālu pašnāvību samazināšanai ir pesticīdu ierobežošana, daudzi no kuriem tiek izmantoti kā pašnāvības izdarīšanas rīks.
Daudzu pesticīdu augstās toksicitātes dēļ pašnāvības mēģinājumi bieži beidzas ar letālu iznākumu, īpaši situācijās, kad nav pretindes vai ārstniecības iestādes tuvumā," raksta PVO.
Piemēram, Šrilankā pesticīdu aizlieguma ieviešana noveda pie pašnāvību skaita samazināšanās par 70% un ļāva saglabāt dzīvību 93 tūkstošiem cilvēku laikā no 1995. līdz 2015. gadam. Korejas Republikā, kur 2000. gados pārsvarā pašnāvībai tika izmantota noindēšanās ar parakvatu, aizlieguma ieviešana šim herbicīdam noveda pie pašnāvību skaita samazināšanās divas reizes.
Bet diez vai šī pieredze ir piemērojama Latvijai. Ierobežot piekļuvi virvei nereāli.
Latvijas eksperti apgalvo, ka 80% gadījumu cilvēks pats signalizē par vēlmi aiziet no dzīves: runā par nāvi un vēlmi nomirt; par sevi kā par nastu citiem; meklē informāciju par iespējamām pašnāvību metodēm; izjūt nolemtību, bezspēcību; pārmērīgi lieto alkoholu un narkotikas; viņam ir novērojamas pārmaiņas pārtikas un miega paradumos.
tāpat par cilvēka tieksmi uz pašnāvību, var signalizēt: spilgti izteiktas garastāvokļa svārstības; pēkšņa prieka, laimes un miera sajūta pēc ilgstoša depresijas perioda; intereses zudums par lietām, kas agrāk bija svarīgas; negaidīti zvani, tikšanās, atvadas un atvainošanās; pēkšņa personisku lietu sakārtošana; savu mīļāko lietu pārdošana vai dāvināšana.