RĪGA, 17. septembris – Sputnik. Neaizņemto darbavietu skats Latvijā šī gada otrajā ceturksnī bijis gandrīz par ceturtdaļu lielāks, salīdzinot ar analoģisku periodu pērn, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Visvairāk valstij nepietiek strādnieku, iekārtu operatoru un montieru.
Otrajā ceturksnī Latvijā bija vidēji 30 500 brīvu darbavietu, kas ir par 5900, jeb 23,8% vairāk, nekā 2018. gada otrajā ceturksnī.
Publiskajā sektorā šī gada otrajā ceturksnī vidēji bija 8600 vakantas darbavietas, kas ir par 19,3% vairāk, nekā pērn, savukārt privātajā sektorā – 21 900, tas par 25,6% pārsniedz pērnā gada rādītāju.
Savukārt aizņemto darbavietu skaits šī gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgu periodu 2018. gadā, pieaudzis par 14 tūkstošiem, jeb 1,5%, sasniedzot 925 tūkstošus vietu. Privātajā sektorā aizņemto darbavietu skaits pieaudzis par 13 700, jeb par 2,2%, sasniedzot 635 100 vietu, savukārt publiskajā sektorā – par 400, jeb 0,1%, sasniedzot 289 900 vietu.
Visvairāk vakanču šī gada otrajā ceturksnī bijis kvalificētu strādnieku un amatnieku, mašīnu un iekārtu operatoru un izgatavoto detaļu montieru grupā. Gada laikā strauji pieauga pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, zvejniecībā, pēc parastu profesiju strādniekiem, iekārtu un mašīnu operatoriem un montieriem, kā arī pēc vecākajiem speciālistiem.
2019. gada otrajā ceturksnī vislielākais brīvo darbavietu īpatsvars bijis valsts pārvaldes nozarē – 6,1%, būvniecībā – 4,9%, ieguves rūpniecībā un karjeru izstrādē – 4,3%, pārstrādes rūpniecībā – 3,9%, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, automobiļu un motociklu remontā, kā arī tūristu izmitināšanas un sabiedriskās ēdināšanas nozarē – 3,5%, transporta un loģistikas nozarē – 3,4%.
Jūnija beigās visvairāk brīvo darbavietu bijis Rīgā – 3,7% no visām darbavietām pilsētā, jeb 19 400 vietu, savukārt zemākais brīvo darbavietu īpatsvars bija Vidzemes reģionā – 2% visu darbavietu, jeb 1200.
Salīdzinot ar Lietuvu un Igauniju, Latvijā šī gada otrajā ceturksnī bijis vislielākais brīvo darbavietu īpatsvars – 3,2%, Igaunijā tas sastādīja 1,8%, savukārt Lietuvā – 1,4%. Vidējais rādītājs Eiropas Savienībā šī gada otrajā ceturksnī sastādīja 2,3%.
Latvijā pēdējos gadu desmitos vērojama darbspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās. Gandrīz 70% uzņēmēju sastapušies ar darbaspēka trūkumu, par ko liecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras rīkotā aptauja. Tās laikā noskaidrojās, ka visasāk problēma vērojama celtniecībā, pakalpojumu jomā, tirdzniecībā un medicīnā.
Uzņēmēji ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū. Jāpiebilst, ka Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt darbā ar intelektuālo darbu saistītu profesiju pārstāvjus.