RĪGA, 14. septembris – Sputnik. Londonas Times vispirms uzrakstīja, ka Krievijā esot izveidojusies "Ķīnas parauga diktatūra", taču pēc tam pati atzinās – "vēlēšanas sūta svarīgu signālu", vēsta Sputnik Igaunija.
It kā jau Maskavas domes vēlēšanas nenesa nekādus pārsteigumus: "varas partija" saglabāja absolūtu vairākumu – 55% vietu domē. Taču Rietumu presē tēmai veltīti simtiem rakstu ar dramatiskiem virsrakstiem: "Trieciens Putinam dod cerību opozīcijai", "Krievijā iestājusies nekārtību vasara", "Krievijas iedzīvotāji sāk domāt par dzīvi bez Putina". Lietā likta Rietumu mediju smagā artilērija – Washington Post, Wall Street Journal utt.
No kurienes tāda drāma? Kas noticis? Diemžēl no Rietumu informatīvajiem "lielgabaliem" rit saruna par zvirbuļiem – tādiem cilvēkiem un notikumiem, kas bez rietumvalstu uzmanības paliktu nepamanīti.
Kas noticis Maskavā? Jā, pieaugusi komunistu ietekme – viņiem tagad ir 28% vietu. Pie tam pilsētas domē atgriezusies "Jabloko" – Grigorija Javlinska partija saņēmusi 9%.
Jebkurā citā Eiropas valsts galvaspilsētā ārējie novērotāji tādu rezultātu novērtētu kā mērijas panākumus, bet Krievijā mazliet augušajā Rietumiem nepatīkamo KFKP "staļinistu" atbalstam atdoto biļetenu kaudzītē novērotāji saskata destabilizācijas pazīmes, "Putina ēras beigas" un tā tālāk. Pie tam visi šie secinājumi izdarīti, neskatoties uz vēlēšanu zemo apmeklējumu, kas liecina: "par spīti varai" patiesībā nobalsojuši ne vairāk kā 5-7% balsstiesīgo. Tas ir ļoti zems protesta procents.
Drīzāk jau runa nav par Maskavu, bet gan par pašiem rietumu medijiem, kuri pat uz ikdienišķākajiem notikumiem skatās caur bēdīgi slaveno režīma nomaiņas prizmu.
Vienalga: varbūt kaut kut deg mežs, notiek plūdi vai parādās kāda negatīva statistika ekonomikā, Rietumu žurnālisti tūlīt pat skatās, kā tas ietekmēs Putina reitingu. Un pavisam noteikti saskata viņa darbībās nogurumu, bet iedzīvotāju reakcijā – neapmierinātību.
Diemžēl slavenā sabalansētība, ko vienmēr esam vērtējuši rietumvalstu žurnālistos, bieži tiek ziedota politiskās konjunktūras labā. Trīs mēnešus ASV, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas izdevumos bija dzirdams tikai liberāli noskaņotās Maskavas opozīcijas viedoklis, viņu oponentu argumenti gandrīz nebija manāmi. Netika pieminēti arī daudz fakti, kas neatbilst "represiju" ainai. Piemēram, tikai franču izdevums Mond pastāstīja, ka vēlēšanu iecirkņos uzstādītās kameras fiksē jebkādus pārkāpumus.
Tagadējās priekšvēlēšanu kampaņas un pašu vēlēšanu atspoguļojumam raksturīga arī opozīcijas celšana varoņu vietā. "Aktīviste cīnās ar Putina Krieviju"- tā New York Times rakstīja par gaišmataino dāmu – protestu līderi; "Mūsu laika varonis" un "bezbailīgās paaudzes pārstāvis" – tā vācu žurnāls Spiegel stāstīja par studentu, kurš dažas dienas sēdēja aiz restēm. Uzslavu bija daudz, bet kāda ir to patiesā cena? Atliek tikai atsaukt atmiņā žurnālistu Ivanu Golunovu, kurš uz vairākām nedēļām kļuva par Rietumu mediju varoni, taču tagad ir aizmirsts – viņš protestos nepiedalījās.
Un tomēr ir vērts uzklausīt dažus Rietumu vērtējumus, piemēram, tiek izskatīts amerikāņu aģentūras Bloomberg autora viedoklis, kurš, nosacīti izsakoties, nolēmis novērtēt liberāļu un varas struktūru "svaru" pie Krievijas vadībā.
Presi apsprieda portāla InoSMI redaktori Dmitrijs Babičs un Ivans Kožinovs.