RĪGA, 9. septembris – Sputnik. "Ceļš pie uzvaras: vēstures avoti liecina" – tā nedivdomīgi saucās pārvietojamā ekspozīcija, kas veltīta Austrumeiropas atbrīvošanas 75. gadadienai, ko veica Sarkanā armija. Devītajā septembrī ekspozīciju prezentēs Bulgārijas galvaspilsētā – Sofijā, tālāk tā dosies vēl uz 20 valstīm.
Saskaņā ar informāciju, kas izvietota Krievijas Valsts centrālā mūsdienu vēstures muzeja portālā, ekspozīcijā tiks prezentēti materiāli no Krievijas Valsts centrālā mūsdienu vēstures muzeja, Krievijas Valsts sociāli-politiskās vēstures arhīva, KF Aizsardzības ministrijas Centrālā arhīva un KF Ārpolitikas arhīva fonda.
Izstādes apmeklētāji uzzinās par to, kādus zaudējumus cieta Sarkanā armija, atbrīvojot Austrumeiropas valstis no nacistiem, kā padomju vadība sniedza humanitāro palīdzību iedzīvotājiem un daudz ko citu.
Pēc Bulgārijas pārvietojamā ekspozīcija viesosies, Šveicē, Francijā, ASV, Izraēlā, Lietuvā, Igaunijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Moldovā, Rumānijā, Ungārijā, Polijā, Čehijā, Slovākijā, Serbijā, Slovēnijā, Norvēģijā, Austrijā un Latvijā.
Tiek atzīmēts, ka izstāde iztulkota 12 valodās un ir adaptēta izstādīšanai Eiropas valstīs, kurās notika padomju karaspēku atbrīvošanas operācijas.
Tikai, kā jau iepriekš ziņots, Bulgārija jau ir izteikusi savu neapmierinātību par ekspozīciju. Bulgārijas ĀM aicināja Krieviju neatbalstīt "šaubīgo vēstures tēzi" par to, ka Padomju Savienības karš pret Hitlera Vāciju bija Eiropas atbrīvošana.
Tāpat, pēc ĀM domām, tēzi par PSRS Eiropas atbrīvošanu nostāda privilēģijā tikai dažas politiskās aprindas, kas ir iejaukšanās Bulgārijas iekšlietās.
Taču tiek norādīts, ka Bulgārijas ĀM nenoliedz PSRS pienesumu nacisma sagraušanā.
Krievijas vēstniecība Bulgārijā pauda neizpratni sakarā ar Bulgārijas ārpolitikas iestādes paziņojumu. "Izstāde par godu Austrumeiropas atbrīvošanas no nacisma 75. gadadienai, kuru mēs prezentēsim 9. septembrī mūsu kultūras un informācijas centra telpās, tika sagatavota ar Krievijas Vēstures biedrības līdzdalību un tās vienīgais mērķis ir iepazīstināt Bulgārijas sabiedrību ar Krievijas krātuvju arhīvu materiāliem. Daudzi no dokumentiem iepriekš nav bijuši zināmi vai arī atslepināti nesen un runā par Sarkanās armijas izšķirošo lomu cilvēces atbrīvošanā no fašisma mēra.
Šai izstādei nav nekā kopīga ar mūsdienu Bulgārijas politisko diskursu vai atsevišķiem politiskiem spēkiem, tādēļ mēs esam zināmā mērā nepatīkami pārsteigti par to, ka tiek pieļauts izteikt kaut kādus oficiālus paziņojumus pirms pašas ekspozīcijas apskatīšanas," teikts vēstniecības Facebook lapā.
Ko teiks leģionāri?
Interesanti, ko teiks Latvijas ĀM, kad izstāde atbrauks valstī, kur 16. martā tradicionāli notiek Waffen SS leģionāru gājiens, kurā nekaunas piedalīties pat ievērojamas valsts politiskās personas, un kur valdība lolo sapni nojaukt pieminekli Rīgas Atbrīvotājiem, savukārt Latvijas atrašanos PSRS sastāvā dēvē par "okupācijas" periodu.
Baltijas valstīs regulāri izskan frāzes par "padomju okupāciju". Maskava šādai interpretācijai kategoriski nepiekrīt.
Krievijas vadība vairākkārt norādījusi, ka par Baltijas valstu okupāciju 1940.gadā no PSRS puses nevar būt ne runas. Krievijas ĀM paskaidroja, ka Baltijas pievienošana PSRS atbilda tālaika starptautiskajām normām.
Resors norādīja, ka termins "okupācija" nav piemērots, jo starp PSRS un Baltijas valstīm nenotika karadarbība, karaspēks tika ievests saskaņā ar līgumu un Baltijas republiku vadības spilgti izteiktu piekrišanu.
Pie tam Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, atrodoties Padomju Savienības sastāvā (izņemot Vācijas okupācijas laiku Lielā Tēvijas kara gados), darbojās nacionālās varas iestādes.