RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Ja Lielbritānija izstāsies no Eiropas Savienības bez vienošanās, Latvijas tautsaimniecība būs spiesta pārdzīvot smagus laikus. Šādu prognozi paudis Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, vēsta Mixnews.lv.
Rimšēvičs paskaidroja, ka bezvienošanās Brexit gadījumā Latvija būs spiesta iemaksāt lielākus līdzekļus Eiropas Savienības budžetā. Finanšu ministrija jau aplēsusi, ka 2020.gadā summa var pieaugt par 23 miljoniem eiro.
Uz adatas
Turklāt, pēc Latvijas Bankas prezidenta domām, valsts paliks bez būtiska naudas ieplūduma no eirofondiem, uz kuru rēķina dzīvoja, jo Lielbritānija vairs nedalīsies ar savienības valstīm.
Rezultātā cietīs Latvijas tautsaimniecība, kas lielā mērā atkarīga no eirofondiem, norādīja Rimšēvičs.
"Esmu pat kādreiz teicis, ka esam tā kā uzsēdināti uz adatas," viņš uzsvēra.
Tāpat Rimšēvičs piebilda, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bez vienošanās nelabvēlīgi ietekmēs tirdzniecības plūsmas visā ES, kas tāpat var kaitēt arī Latvijai.
Iepriekš vēstīts, ka tās vēl nav visas problēmas, ko var nest Lielbritānijas izstāšanās no ES bez darījuma. Ekonomists, politikas analītiķis Aleksandrs Nosovičs intervijā Sputnik Latvija paskaidroja, ka itin reāla ir perspektīva, ka bezvienošanās Brexit gadījumā Lielbritānija vienkārši deportēs trīs miljonus ES pilsoņus no savas teritorijas, un starp viņiem būs ievērojams skaits Latvijas valstspiederīgo.
Patiešām Brexit materiālās sekas jau aprēķinājusi Latvijas Finanšu ministrija. Patlaban Latvijas iemaksas sastāda 250 miljonus eiro. Ministrija vērtēja, ka Brexit bez vienošanās šogad Latvijai izmaksās vēl 4 miljonus eiro un vēl 23 miljonus nākamgad, jo Liebritānija ir otrais lielākais iemaksu nodrošinātājs Eiropas budžetā pēc Vācijas.
Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis paskaidroja, ka ekstremālākā Brexit gadījumā budžetā parādīsies caurums 16 miljardu eiro apmērā, un to nāksies aizlāpīt no citu valstu budžetiem. Lai naudu izmaksātu, uz kaut kāda rēķina nāksies ietaupīt.
Tāpat Lielbritānijas aiziešana bez vienošanās var ietekmēt ES budžetu nākamajiem septiņiem gadiem – no 2021. līdz 2027.gadam. Kohēzijas fonda budžets tiks samazināts par 20%, bet Latvija no tā saņem vairāk nekā 4 miljardus eiro gadā, tātad turpmāk saņems mazāk.
Bezvienošanās Brexit
Iepriekš tika plānots, ka Lielbritānija pametīs ES 2019.gada 29.martā. Tomēr valstī radās problēmas ar Brexit vienošanās ratifikāciju, bet izstāšanās no tā draud gan valstij, gan savienībai ar visai nepatīkamām sekām, tostarp arī ekonomikas jomā.
Rezultātā ES pieņēma lēmumu par Brexit atlikšanu līdz šī gada oktobra beigām. Taču tagad Lielbritānijas valdība, ko izveidojis jaunais premjerministrs Boriss Džonsons, sākusi aktīvi gatavoties iziešana no ES bez vienošanās.