Desmit gadu laikā Latvija zaudējusi trešo daļu medicīnas māsu

Ik gadus veselības aprūpes sistēma valstī zaudē vairāk nekā piecsimt medicīnas māsas – viņas izvēlas darbu citās profesijās vai citās valstīs.
Sputnik

RĪGA, 6. septembris — Sputnik. Medicīnas māsu zemā darba atalgojuma dēļ pēdējo desmit gadu laikā valstī krasi samazinājies šo speciālistu skaits, vēsta Jauns.lv.

Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska pastāstīja, ka 2008.gadā Latvijā bija aptuveni 12 tūkstoši medmāsu, bet patlaban valstī strādā vien apmēram 8500 šīs profesijas pārstāves. Ik gadus veselības aprūpes sistēma zaudē simtiem māsu, bez kurām nespēj pilnvērtīgi funkcionēt.

Raiska uzsvēra, ka patlaban Latvijā ir viens no zemākajiem medicīnas māsu skaita rādītājiem Eiropas Savienībā.

"Tai pašā laikā nevar teikt, ka augstākās izglītības iestādēs vietas studiju programmā "Māszinības" netiktu aizpildītas. Tomēr kopumā māsu skaits nepieaug, tieši otrādi – ar katru gadu samazinās. Pēdējo gadu laikā tas sarucis pat par 500 – 600 māsām gadā. Tas nozīmē, ka jaunie speciālisti izvēlas strādāt citās profesijās, arī citās valstīs," piebilda D.Raiska.

Pie tam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) dati par 2018. gadu rāda: vairāk nekā 6300 māsu pērn strādājušas vienā darbavietā, aptuveni 600 – divās darbavietās un daži desmiti – trijās.

"Darbs vienā darbavietā nozīmē pilnu slodzi un mēnešalgu zem 500 eiro pēc nodokļu nomaksas. Ar šādu atalgojumu var segt tikai pamatvajadzības jeb, kā mēdz teikt, eksistēt, nevis dzīvot," konstatēja Raiska un uzvēra, ka zemās algas dēļ lielākā daļa māsu izvēlas darbu divās vai trijās vietās, tāpēc brīvā laika viņām nav gandrīz nemaz.

Raiska norādīja, ka māsu trūkums ir kļuvis kritisks, tāpēc ir jāpalielina šīs profesijas pārstāvju alga, jāceļ tās prestižs un jāpalielina integrācijas iespējas nozarē.

Šonedēļ veselības ministre Ilze Viņķele paziņoja, ka koalīcija noraidījusi budžeta projektu, kurā 127 miljoni eiro bija paredzēti mediķu un pedagogu algām, un atbalstīja projektu, kurā mediķu algu celšanai pieejami vien 45 miljloni eiro.

Sociālie partneri atgādināja valdībai, ka pērn apstiprinātie Veselības aprūpes finansēšanas likuma grozījumi paredz: tās budžets 2020.gadā nevar būt zemāks par 4% no iekšzemes kopprodukta, bet mediķu algām jāparedz papildu līdzekļi 120 miljonu eiro apmērā.