RĪGA, 4. septembris – Sputnik. Latvijas Restorānu biedrības (LRB) vadītājs Jānis Jenzis uzskata, ka Latvijas ekonomikai šobrīd kā nekad iepriekš ir nepieciešami parasti strādnieki, vēsta Jauns.lv. šobrīd darba tirgus ir pārpildīts ar tā dēvētajām "baltajām apkaklēm", tādēļ ēdināšanas nozares pārstāvji veic pārrunas ar valsts iestādēm par to, lai vienkāršotu viesstrādnieku ievešanu.
Pēc Jenza domām, ir vērts atvērt Latvijas darba tirgu trešo valstu pilsoņiem un sniegt iespēju maksāt viņiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
2019. gada jūnijā ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) paziņoja, ka ministrija nevar ievest ārzemniekus no valstīm, kuras atrodas ārpus Eiropas Savienības robežām. Tādēļ Latvijas Restorānu biedrības un valdības pārrunas turpinās gadiem ilgi, taču nekāda progresa tajās nav.
Pēc LRB vadītāja teiktā, šobrīd vispieprasītākās profesijas nozarē ir viesmīļi, pavāri un trauku mazgātāji. Jenzis uzsver, ka uz reemigrāciju restorāni nevar paļauties, ekonomika cieš, un arī tukšās pozīcijas restorāni nevar turēt gadiem ilgi.
"Aicinātu Latvijas iedzīvotājus nebaidīties no tā, ka iebrauks 100 ukraiņi, kuri mazgās traukus restorānos! Tā nav nekāda konkurence," paziņoja Jenzis.
Kāda ir šī brīža situācija
Pirms noalgot atbraucējus, uzņēmumam vispirms jāmeklē darbinieki valstī. Likums aizliedz pieņemt darbā ārzemniekus, ja Latvijā ir pretendenti uz šo vakanto vietu. Darba devējam jāpublicē sludinājums vietējā tirgū, vakancei jābūt atvērtai vismaz mēnesi. Darbiniekus no ārvalstīm ļauts piesaistīt tikai tad, ja nav izdevies atrast kandidātu pašu valstī.
Latvijas bizness jau vairākus gadus saskaras ar kadru problēmām un ierosina mazināt valsts kontroli pār darbaspēka ievešanu no trešajām valstīm. Šobrīd, lai iekārtotu darbā ārvalstnieku, Latvijas uzņēmumam jāmaksā viņam alga, kas nav mazāka kā vidējā valstī.
Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.
Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.
Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.
2018. gada laikā Latvijā gandrīz četrkāršojies nelegālo strādnieku skaits no ārvalstīm. 2017. gadā bija fiksēti tikai 100 nelegāļi, bet 2018. gadā – jau 370 cilvēki. Nelegālie viesstrādnieki visbiežāk strādā celtniecībā – tur jūtams liels kadru deficīts. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš pastāstīja, ka celtnieki, visbiežāk – ukraiņi, ierodas Latvijā kā komandējumā nosūtīti darbinieki no Lietuvas un Polijas, tātad nemaksā ienākuma nodokli.