Jaunas kratīšanas: KNAB āķī nonākušas lielākās būvfirmas Latvijā

Korupcijas apkarotāji tur aizdomās būvuzņēmumus vairākus gadus ilgā noziedzīgā darbībā, kukuļu summa amatpersonām svārstās no vairākiem desmitiem tūkstošiem līdz simtiem tūkstošiem eiro.
Sputnik

RĪGA, 3. septembris – Sputnik. Šodien, 3. septembrī, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kopā ar Konkurences padomi veica kratīšanas pie amatpersonām un lielās būvniecības kompānijās.

Kā tiek ziņots KNAB mājaslapā, šīs kriminālprocesuālās darbības bijušas neatliekamas un tika veiktas pamatojoties uz tiesas sankcijām.

Korupcijas apkarotājiem pastāv aizdomas, ka vismaz desmit lielākās būvfirmas ir iesaistītas noziedzīgos darījumos un ir pārkāpušas Konkurences likumu.

Pie kā nonāca izmeklētāji

Viens no uzņēmumiem, kurā KNAB veica kratīšanu, ir būvfirma ReRe Group. Šo informāciju žurnālistiem apstiprināja ReRe valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš, vēsta Tvnet.lv.

Viņā paziņoja, ka KNAB darbinieki ieradās birojā, sāka veikt savu darbu un uzdot jautājumus.

"Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas," pateica Āboltiņš-Āboliņš.

Lieli kukuļi un karteļa sazvērestība

Izrādījās, ka KNAB ierosināja kriminālprocesu šajā lietā jau 2018. gada 19. septembrī pēc Krimināllikuma 320. panta 3. daļas, 323. panta, 2. daļas un 196. panta 2. daļas, kas paredz sodus par kukuļņemšanu īpaši lielos apmēros, kā arī par negodprātīgu pilnvaru izmantošanu un pārsniegšanu savtīgiem mērķiem.

KNAB izmeklētāji uzskata, ka runa ir par lieliem kukuļiem, iepirkumu cenu saskaņošanu pretendentu starpā, amatpersonu uzpirkšanu ar mērķi īstenot uzņēmēju intereses ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

KNAB aizturējusi Ogres domes priekšsēdētāju par krāpšanos

Noziedzīgie darījumi tika īstenoti laika posmā no 2015. gada sākuma līdz 2018. gada vidum. Kukuļu apmērs svārstījies no 25 tūkstošiem līdz vairākiem simtiem tūkstošiem eiro.

Izmeklēšanas procesā KNAB saņēma informāciju par iespējamo karteļu sazvērestību un nodeva to izskatīšanai Konkurences padomē, kura ierosināja savu izmeklēšanu sakarā ar iespējamo Konkurences likuma 11. panta pārkāpumu – aizliegto karteļu veidošana. Iestāde uzskata, ka būvuzņēmumi vairāku gadu garumā saskaņoja savas darbības un vienojās par tirgus sadali un dalības nosacījumiem valsts un privātos iepirkumos gan Rīgā, gan reģionos. Šāda sazvērestība pārkāpj Konkurences likuma prasības.

Turpmāk KNAB un Konkurences padome veiks izmeklēšanu neatkarīgi viens no otra atbilstoši savai kompetencei.

Abas iestādes pateicās Kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par palīdzību procesuālo darbību veikšanā.

Pienācis laiks rīkoties

"Lielākie korupcijas riski ir jomās, kurās notiek publiskie iepirkumi, jo tajos iesaistīti lieli finanšu līdzekļi. Šādu lielu iepirkumu ietekme uz tautsaimniecību ir nopietna, un jādara viss, lai valsts un pašvaldību pasūtījumi notiktu korekti, taisnīgi un vienmēr uzvarētu labākais piedāvājums, nevis tas, kurš spēj, iespējams, sarunāt pasūtījuma iegūšanu.

Pētījumi liecina, ka korupcijas dēļ Latvijas tautsaimniecība katru gadu zaudē vairākus miljardus eiro.

Ja mums patiešām ir svarīgi, lai valsts attīstītos, lai budžetā būtu pietiekami daudz naudas mediķu un skolotāju algām, pensijām, sociālajiem pabalstiem, ceļu uzturēšanai, lai būtu godīga uzņēmējdarbība un konkurence, ir pienācis laiks rīkoties.

Personīgi aicinu ikvienu iestāties par valsts un katra tās iedzīvotāja labklājību, neiesaistīties koruptīvās attiecībās un ziņot KNAB, ja jūsu rīcībā nonāk informācija par kādas amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās," paziņoja KNAB vadītājs Jēkabs Straume.

Šobrīd kriminālprocesa ietvaros tiek rīkota aktīva izmeklēšana, lai apstiprinātu informāciju, kuru izdevies iegūt procesuālo darbību gaitā. Detaļas KNAB atklās, kad tas neradīs draudus izmeklēšanas interesēm.

Korupcijas apkarotāji atgādināja, ka neviens cilvēks nevar tikt uzskatīts par vainīgu, kamēr tas nebūs pierādīts likumā noteiktā kārtībā. Aizdomās turamajiem ir tiesības uz aizsardzību, savukārt kratīšanu veikšana pati par sevi neapstiprina uzņēmumu vainu.