RĪGA, 2. septembris – Sputnik. No 2019. gada septembra gaisa telpas patrulēšanu Baltijas valstīs uzņemsies Čehija, Beļģija un Dānija, vēsta Mixnews.lv, atsaucoties uz Lietuvas Aizsardzības ministriju.
No 2019. gada maija NATO gaisa misiju virs Baltijas reģiona izpildīja Spānijas, Apvienotās Karalistes un Ungārijas militārie kontingenti. 2019. gada 3. septembrī notiks kontingentu nomaiņas ceremonija.
Dānijas un Beļģijas GKS Lietuvas pilsētā Šauļi katrai ir izvietoti četri iznīcinātāji F-16. Militārie lidotāji no Čehijas dislocējas GKS aviācijas bāzē Igaunijā.
Iepriekš Sputnik Latvija intervijā Kara politologu asociācijas eksperts, Pļehanova vārdā nosauktās Krievijas Ekonomikas universitātes Politoloģijas un socioloģijas katedras docents Oļegs Glazunovs pastāstīja, ka Ungārijas GKS nav kaujas pieredzes. Pēc viņa teiktā, Ungārija pēc 1945. gada faktiski nepiedalījās nevienā militārā konfliktā, tādēļ nevar apgalvot, ka ungāru lidotājiem ir kaut kāds augsts profesionālisma līmenis un viņi spēs atbildēt uz tiem draudiem, kuri var rasties debesīs virs Baltijas valstīm.
Savukārt NATO tehnika, sevišķi aviācija, neizceļas ar savu drošību, pastāvīgi notiek kaut kādi traucējumi.
NATO bloka dalībvalstu GKS rotācijas kārtībā apsargā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas gaisa telpu kopš 2004. gada 29. marta — dienas, kad visas trīs Baltijas valstis iestājās Ziemeļatlantijas aliansē.
NATO vadība aizbildinās, ka dalībvalstu gaisa spēku klātbūtne Baltijas valstīs esot nepieciešama, ņemot vērā Krievijas "militārās agresijas" iespējamos draudus, lai arī Krievijas Federācija vairākkārt uzsvērusi, ka nelolo nekādus agresīvus nodomus pret citām valstīm.