RĪGA, 31. augusts - Sputnik. Nacionālsociālisma noziegumu izmeklēšanas centrālā pārvalde Ludvigsburgā (Vācija) iepazīstas ar ziņu aģentūras "RIA Novosti" jautājumiem par Vācijas un Latvijas pilsoņu saikni ar kara noziegumiem Novgorodas apgabala teritorijā 1941.-1943.gg. Pārvalde izteikusi vēlmi iepazīties ar aģentūras rīcībā esošajiem datiem, teikts atbildē, ko saņēma ziņu aģentūra.
Šī gada maijā Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja lietu par genocīdu saskaņā ar soda operāciju faktiem ciemā Žestanaja Gorka Novgorodas apgabalā, ko īstenojusi grupa vācu ģenerāļa Hercoga Kurta vadībā. Arhīva materiāli liecina, ka padomju pilsoņu – mierīgo iedzīvotāju masu slepkavībām tika saformēta Drošības policijas un Vācijas Drošības dienesta komanda. Nogalināto cilvēku līķi apglabāti tranšejās un bedrēs. Patlaban speciālisti ekshumējuši 500 cilvēku mirstīgās atliekas.
"Jūsu pieprasījums saņemts. Dots rīkojums par teksta tulkojumu, uz ko ved saite (materiāls, ko RIA Novosti minēja pieprasījumā – red.) un tālāku pārbaudi," teikts Vācijas iestādes atbildē.
Pārvalde vērsās pie RIA Novosti ar lūgumu sniegt papildu informāciju par soda vienību. Tā tika sniegta.
Nacionālsociālisma noziegumu izmeklēšanas centrālā pārvalde Ludvigsburgā tika izveidota 1958.gadā. Tā nodarbojas ar informācijas meklēšanu un analīzi par nacistu noziegumiem. Meklējumi rit gan Vācijā, gan citur pasaulē.
Iepriekš Novgorodas apgabala IK pārvaldes Īpaši svarīgo lietu izmeklēšanas nodaļas vadītājs Sergejs Kiļesso sarunā ar RIA Novosti izteica pieņēmumu, ka daži bendes, iespējams, vēl ir starp dzīvajiem. Par izmeklēšanas galveno uzdevumu viņš uzskata "noziedznieku, cietušo un viņu tuvinieku identifikāciju". Kiļesso uzskata, ka apbedījumos ir aptuveni 5 tūkstošu cilvēku mirstīgās atliekas. Viņš pastāstīja, ka liecības par masu nāves sodiem sāka vākt tūlīt pēc Novgorodas apgabala atbrīvošanas no okupācijas 1944. gadā. Ciemā Žestjanaja Gorka bija dislocēta Rīgā saformētā SD vienība (palīgpolicija SS reihsfīrera drrošības dienestā – red.), ko komandēja vācu oficieri. Vienībā bija ne vairāk kā 40 cilvēki. Viņi cīnījās ar partizāniem, konstatēja un slepkavoja vietējos iedzīvotājus, kuri atbalstīja padomju varu. Kiļesso informēja, ka soda vienības dalībnieku un virsnieku vārdi ir zināmi, un piepilda, ka cilvēku masu slepkavības notika saskaņā ar nacistu komandieru pavēli par bufera zonas radīšanu rajonā.
Vācija paudusi gatavību sadarboties ar izmeklētājiem no Krievijas lietā par kara noziegumiem Novgorodas apgabalā, taču patlaban vēl nav iespējams novērtēt, vai panākumi ir iespējami.
Tieslietu federālā pārvalde – Vācijas Tieslietu ministrijas augstākā federālā iestāde, kas nodarbojas ar tieslietu jautājumiem un starptautiskajām tiesiskajām attiecībām, piezīmēja, ka liela nozīme ir tam, vai iespējams iesniegt vai saņemt pietiekamu informāciju par apsūdzētajiem, kuri palikuši starp dzīvajiem. No atbildes uz šo jautājumu ir atkarīga iespēja ierosināt iespējamo nacionālo izmeklēšanu no Vācijas prokuratūras iestāžu puses.