RĪGA, 31. augusts — Sputnik. Krievijas Izmeklēšanas komiteja YouTube kanālā publicējusi protestiem Maskavā veltītu videoierakstu, vēsta RIA Novosti.
Speciālajā reportāžā "Laiks pieņemt lēmumu" IK iezīmējusi paralēles starp tamlīdzīgām nelikumīgām akcijām pēdējos gados un pastāstīja, kas un kāda iemesla dēļ, pēc IK domām, piedalās tajās.
"Notikumi 2019. gada vasarā izvēršas pēc tā paša scenārija, kā nesankcionētie mītiņi Maskavā 2017. gadā un uzbrukumi kārtības sargiem 2012. gadā Bolotnaja laukumā," teikts ierakstā.
Par vienu no reportāžas varoņiem kļuva vīrietis, kam tika piespriests sods par uzbrukumu OMON darbiniekam nesankcionētās akcijas gaitā Puškina laukumā 2017. gada pavasarī.
Viņš atzina, ka nožēlo notikušo.
"Cilvēks kadrā, tobrīd vēl aizdomas turamais, patlaban ir izcietis sodu un sācis dzīvi no jauna. Viņš vēl ir jauns, viņam viss mūžs vēl priekšā. Notikušo viņš nevēlas atsaukt atmiņā, tāpēc mēs neparādīsim viņa seju," IK komentēja arhīva videoierakstu.
Reportāžā pieminēts arī socioloģes Marijas Fiļas viedoklis.
Viņa konstatēja, ka tamlīdzīgās akcijās ierodas cilvēki, kam "emocionālās reakcijas dominē pār racionālajām, kuri vismazākajā mērā tiecas analizēt kaut kādus faktus, reālus notiekošā apstākļus, izpētīt informāciju".
Socioloģe piebilda, ka vieni vairāk nekā citi "reaģē uz kaut kādu emocionālu impulsu, ko ieinteresētās puses vienmēr uzpūš ļoti aktīvi".
Tāpat speciālajā reportāžā pausts, ka miermīlīgu protestu dalībniekiem emocijas gūst pārsvaru pār saprātu, tāpēc uzliesmo agresija.
Pēc tam, kad atgūta kontrole pār emocijām, cilvēki pat nespēj atcerēties, kas viņus pamudinājis "iesist policistam vai iemest akmeni pūlī", apgalvo ieraksta autori.
Pie tam, Izmeklēšanas komiteja norādīja, pūlī gandrīz nekad nemēdz būt nekārtību organizatori.
"Tamlīdzīgu noziegumu izmeklēšanas pieredze rāda, ka galvenie leļļu meistari vienmēr atrodas tālu no notikumu epicentra, viņu uzdevums ir pareizi sadalīt lomas un finanšu plūsmas," atzīmēja IK.
Ar varasiestādēm nesaskaņotie mītiņi, ko organizēja Maskavas pilsētas domes vēlēšanām nereģistrētie kandidāti, notika Krievijas galvaspilsētā 14. jūlijā, 27. jūlijā un 3. augustā. To laikā policija par dažāda līmeņa pārkāpumiem aizturēja aptuveni 1,7 tūkstošus cilvēku. Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietas par masu nekārtībām un uzbrukumiem varas pārstāvjiem.
Maskavas pilsētas domes deputātu kandidātu reģistrācija noslēdzās 5. jūlijā.
Pārbaudot nereģistrēto kandidātu savāktos parakstus, Maskavas vēlēšanu komiteja konstatēja lielu skaitu pārkāpumu: 22 nereģistrētajiem kandidātiem sarakstos tika atrasti 339 miruši cilvēki, bet 29 cilvēkiem – vairāk nekā 14 tūkstošus neeksistējošu vēlētāju.
Maskavas domes vēlēšanas notiks kopīgajā balsošanas dienā – 8. septembrī.