RĪGA, 29. augusts - Sputnik. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs neļauj Krievijas Ārlietu ministrijai aizmirst savu pastāvēšanu un ļoti emocionāli reaģē uz Krievijas resora paziņojumiem Twitter. Protams, politiķis nepalaiž garām ministrijas jaunumus.
Žēl tikai, ka pagaidām viņš, spriežot pēc visa, aktīvi seko Krievijas ĀM jaunumiem Twitter, taču palaiž garām vairākus svarīgus notikumus paša valstī.
Šoreiz Latvijas ministra dusmas izraisījis Krievijas ĀM tvīts par Baltijas valstu neatkarību.
"90.gadu sākumā Baltijas valstis ieguva neatkarību. Notikums dāvāja cerību, ka Padomju Savienības Baltijas republikas kļūs par mūsdienīgām un demokrātiskām tiesiskām valstīm, taču tas diemžēl nav noticis," teikts ĀM tvītā.
Atbildei Latvijas ārlietu ministrs publicēja savā lapā Twitter sašutuma pilnu tvītu, kurā paziņoja, ka Latvija esot gan mūsdienīga, gan demokrātiska, gan tiesiska. Nav noliedzams, ka Rinkēvičs var tā domāt par savu "demokrātisko" valsti, kurā, tiesa, nez kāpēc tikai barikāžu pareizajā pusē esošajiem politiķiem ir tiesības domāt un runāt, ko vēlas.
Pie tam vēlams domāt un runāt latviski, sliktākajā gadījumā – angliski, galvenais – tikai ne krieviski. Acīmredzot, šī valoda izskatās nedemokrātiski valstī, kurā gandrīz 40% iedzīvotāju ir krievi.
Taču pats galvenais: Latvijas ārlietu ministrs atļāvies izsvītrot no vēstures Baltijas padomju republiku pastāvēšanu. Kā vienmēr, akcentēta iemīļotā tēma – "okupācija". Pa rokai trāpījās arī Molotova un Ribentropa pakts.
"Šeit nekad nav bijušas padomju Baltijas republikas. Padomju Savienība okupēja Baltijas valstis Hitlera un Staļina vienošanās ietvaros. Pēc tam tās atjaunoja neatkarību un tagad ir mūsdienīgas, neatkarīgas un tiesiskas valsts. Ir meli, lieli meli un Krievijas ĀM tvīti," uzrakstīja Rinkēvičs un pats savu "patiesīgo" tvītu papildināja ar Baltijas valstu karogiem un smaidīgu ģīmīti.
Tātad politiķis kārtējo reizi pielējis eļļu ugunī zem Baltijas valstu vēstures katla, kas čum un mudž no falsifikācijām. Tikai 23.augustā KF pārstāvniecība ES norādīja, ka Eiropas Savienībā jau vairākus gadus ar tās "jauno" locekļu ierosinājumu rit vēstures falsifikācijas process, kurā tiek izkropļoti Otrā pasaules kara notikumi, rit karš pret padomju karavīriem – atbrīvotājiem. Pēc pastāvīgās pārstāvniecības domām, augstākā cinisma forma ir nacisma un staļinisma ideoloģiju pielīdzināšana.
Kā ļaunā murgā
Runa ir par Molotova un Ribentropa paktu, jo 23.augustā ES atzīmē Nacisma un staļinisma upuru piemiņas dienu. Rezolūcija, kurai var "pateikties" par tādu piemiņas dienu, tika pieņemta 2009.gada 23.augustā - Molotova un Ribentropa pakta parakstīšanas dienā.
KF pārstāvniecība ES akcentēja: "Eiropas līderi, tostarp arī Eiropas Savienības dibinātāji" nevarēja pat ļaunākajā murgā paredzēt tādu notikumu attīstību pēc Otrā pasaules kara.
Iepriekš politologs un publicists Armens Gasparjans atmaskoja trijus mītus, kas Baltijas valstīs pastāvīgi tiek pieminēti Molotova-Ribentropa pakta kontekstā. Tas ir lielisks vēstures falsifikācijas piemērs.
Balstoties uz dokumentālām liecībām, Gasparjans parādīja, cik absurdas ir PSRS apsūdzības, ko regulāri izvirza Baltijas līderi.
Savā tuvāko ārvalstu un Baltijas notikumu iknedēļas apskatā radio Sputnik Gasparjans atzīmēja: ja jau PSRS "okupēja" Baltijas valstis, kā tās apgalvo, kā tad PSRS izdevās tās piecelt kājās 50.-70.gados?
"Kāpēc gan tā saucamā totalitārā režīma laikā Baltija bija Padomju Savienības vitrīna, bet tagad tā vairāk atgādina šķība šķūņa durvis pa ceļam uz Eiropas Savienību?" vaicāja politologs.
Demokrātija nav domāta visiem
Pie tam jāpatut prātā, ka šīs "durvis" ir apveltītas ar dīvainu izpratni par terminu "demokrātija". Piemēram, "demokrātiskā" Latvija ir izcēlusies ar to, ka ķērusies pie krievu valodas iznīdēšanas, kurā runā gandrīz puse valsts. Viss sākās ar skolām, kurās, paši bērni atzīmē, vairs nevar ne korektoru palūgt krieviski. Pēc tam izglītība krievu valodā tika aizliegta augstskolās, bet tagad Nacionālais bloks pieprasa atbrīvot no krievu valodas bērnudārzus Rīgā.
Pie tam tiesībsargus, kuri nepiekrīt nacionālistu partijas kursam, "ņem uzskaitē" Valsts drošības dienests, regulāri "aicina uz sarunām" vai pat ierosina krimināllietas saskaņā ar nopietniem pantiem.
Atliek tikai atsaukt atmiņā Aleksandru Gapoņenko, kurš vairāk nekā 100 dienas pavadīja cietumā tikai par to, ka atļāvās paust no valdošās politiskās līnijas atšķirīgu viedokli.
Toties Latvijas varasvīriem acīmredzot nākuši pie sirds deputāta Edvīna Šnores izteikumi par krievu uti, ko esot grūti izdzīt no latviešu kažoka, vai rakstnieka Sedlenieka teiktais par krievu "ģenētiskajām novirzēm". Šos cilvēkus, kuri atļāvušies atklāti aizvainot krievus, nekāds Valsts drošības dienests nav nopratinājis.
Tas viss līdz ar SS leģionāru ikgadējiem maršiem un neremdināmo vēlēšanos nojaukt Uzvaras pieminekli, atcelt 9.Maiju un tamlīdzīgām idejām diezin vai liecina par to, ka Latvijas tiesiskajā valstī valda demokrātija. Iespējams gan, ka dažādās valstīs demokrātija tiek interpretēta atšķirīgi...