RĪGA, 23. augusts – Sputnik. Latvijas nacionālistu politika - krievu valodas izstumšana no pirmsskolas izglītības absolūti neatbilst Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas principiem. Par to Sputnik Latvija paziņoja Krievijas pastāvīgā pārstāvja vietnieks EDSO Vladimirs Žeglovs.
Nacionālās apvienības Facebook lapā iepriekš parādījās informācija par to, ka Rīgas domes Izglītības komiteja 22. augusta sēdē esot apstiprinājusi konkrētu nacionālistu plānu par krievu bērnudārzu pāreju uz latviešu valodu. Izrādījās, ka Nacionālais bloks pieņēma vēlamo par esošo – komitejā notikusi vien diskusija, nekāds dokuments netika apstiprināts. Taču šī jautājuma apspriešana turpināsies Rīgas domes sēdē, un Nacionālā bloka deputāti negrasās atkāpties.
Cenšas pievilkt skrūves
Krievijas pastāvīgajā pārstāvniecībā EDSO uzmanīgi seko līdzi situācijai. Vladimirs Žeglovs atgādināja, ka problēma nebūt nav jauna un laika gaitā tikai pasliktinās Rīgas mērķtiecīgās politikas rezultātā attiecībā uz izglītības pāreju uz mācībām latviešu valodā – vidusskolās šis process tiks pabeigts līdz 2021. gadam.
"Kā redzam, agrāk tas lielākajā mērā skāra skolu izglītības jomu, tagad atsevišķi Rīgas politiķi ķērušies klāt pirmsskolniekiem. Kas nākamais – mazbērnu novietnes un dzemdību nami?" vaicā Žeglovs.
Viņš norādīja, ka Nacionālā bloka deputātus viņu "patriotiskajā tieksmē" nemulsina fakts, ka ar savām darbībām viņi pārkāpj bāzes principus, uz kuriem balstās EDSO.
"Atgādināšu, ka, saskaņā ar Helsinku Nobeiguma aktu, visas mūsu Organizācijas dalībvalstis apņēmušās mazākumtautību pārstāvjiem visas iespējas faktiski izmantot cilvēktiesības un pamata brīvības. Starp tām ir arī tiesības iegūt izglītību dzimtajā valodā.
Liela nozīme ir arī tam, ka plāna iniciatori tiecas "pievilkt skrūves" pat ciešāk, nekā to paredz Latvijā rosinātā nacionālo minoritāšu mācību iestāžu reforma 2021./2022. gadā, saskaņā ar kuru pirmsskolas izglītība paliek bilingvāla," pastāstīja diplomāts.
Krievija neatkāpsies
Vladimirs Žeglovs ar nožēlu konstatēja, ka šādas darbības ne vien pārkāpj Latvijas starptautiskās saistības, bet arī tās nacionālo likumdošanu: Latvijas Satversmes 91. pantā teikts, ka "visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā. Cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas". Satversmes 114. pants paredz, ka "personām, kuras pieder pie mazākumtautībām, ir tiesības saglabāt un attīstīt savu valodu, etnisko un kultūras savdabību".
"Tādējādi centieni virzīt šo plānu caru Rīgas pašvaldību ir Latvijas vadības diskriminējošās politikas turpinājums, kuras mērķis ir piespiedu un paātrinātā kārtā asimilēt krievvalodīgos iedzīvotājus. Tas ir pretrunā ar krievu un latviešu kopienu saliedēšanas un integrācijas koncepciju, par kuru Latvijas Republikā tik daudz runā visaugstākajā līmenī.
Šim apstāklim jau pērn pievērsa uzmanību Krievijas Ārlietu Ministrs S.V. Lavrovs savos vēstījumos esošajām EDSO priekšsēdētājam Itālijas ārlietu ministram A. Alfāno un EDSO ģenerālsekretāram T. Gremingeram," pastāstīja Žeglovs.
Viņš atgādināja, ka Krievijas regulāri apspriež jautājumu Organizācijā par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas nepieļaujamību.
"EDSO ir svarīgs institūts – Augstākais komisārs nacionālo minoritāšu lietās. Šobrīd šo atbildīgo posteni ieņem itālietis Lamberto Zanjērs. Komisāram atbilstoši savam mandātam "jānodrošina priekšlaicīga brīdināšana un atbilstošos gadījumos – steidzamas darbības attiecībā uz spriedzes situācijām, kas saistītas ar nacionālo minoritāšu problēmām, kas potenciāli spēj pāraugt konfliktā". Viņa rekomendācijas dalībvalstīm skar arī izglītības nozari. Krievijas pastāvīgā pārstāvniecība, kā arī Latvijas sabiedriskās organizācijas, tostarp Krievijas tautiešu apvienības, un atbildīgās starptautiskās tiesībsargu struktūras cieši sadarbojas ar Augstāko komisāru šajā jautājumā.
Īsāk sakot, EDSO ir viss nepieciešamais, lai liktu valstīm pildīt savas saistības attiecībā uz nacionālajām minoritātēm. Problēma, kā jau ne reizi vien esam norādījuši, ir Latvijas varasiestāžu politiskās gribas trūkums attiecībā uz šo jautājumu. Kā arī Rīgas partneri Eiropas Savienībā ar tai raksturīgiem "dubultstandartiem" apzināti piesedz savus Latvijas kolēģus.
Taču mēs joprojām centīsimies panākt, lai Latvija pilnībā ievērotu Krievijas tautiešu tiesības, tostarp – tiesības runāt un mācīties krievu valodā," nobeigumā sacīja Žeglovs.