RĪGA, 23. augusts — Sputnik. Rīgas dome neatbalstīs ieceri ieviest fakultatīvas nodarbības krievu valodā ar mērķi mīkstināt sekas, ko nesīs skolu pārvešana pie mācībām valsts valodā. Jaunajam mēram Oļegam Burovam nāksies atzīt, ka tas ir bijis Nila Ušakova personīgais vlefs, vai turpināt kaut ko solīt, uzskata Latvijas Krievu savienības līdzpriekšsēdētājs Miroslavs Mitrofanovs, vēsta RIA Novosti.
No 2020./21.mācību gada mazākumtautību skolas Latvijā pāries pie mācībām latviešu valodās. Agrākais Rīgas mērs Nils Ušakovs apsolīja, ka Rīgas pašvaldība ieviesīs mazākumtautību skolās speciālu programmu, kuras ietvaros skolēniem tiks pasniegti galvenie mācību priekšmeti viņu dzimtajā valodā.
"Sākot ar 2019. mācību gadu, Rīgas dome ieviesīs savu programmu mazākumtautību skolās, kurai paredzēts speciāls finansējums. Tā, skolās tiks organizētas papildus nodarbības galvenajos priekšmetos dzimtajā valodā. Tātad pēc fizikas stundas, kura notiks IZM programmas ietvaros latviešu valodā, skolēns varēs apmeklēt fizikas papildnodarbības pie tā paša skolotāja, taču jau dzimtajā valodā," — apliecināja Ušakovs.
Kad Ušakovs pameta Rīgas mēra posteni un devās uz Eiropas Parlamentu, runas par fakultatīvām nodarbībām krievvalodīgajiem bērniem apklusa.
Miroslavs Mitrofanovs ir pārliecināts, ka Rīgas dome piekrāpusi vecākus runājot par papildu nodarbībām, kas bija apsolītas, lai mīkstinātu sekas, ko nesīs skolu pārvešana pie mācībām valsts valodā.
"Solījumu autors – Nils Ušakovs – ir aizbēdzis uz Briseli, taču viņa valdošā koalīcija ir saglabājusies," atzīmēja politiķis.
Viņš uzsvēra, ka līdz jaunā mācību gada sākumam atlikušas tikai divas nedēļas, taču nav redzami nekādi soļi Ušakova iniciatīvas īstenošanai.
"Burovam ir izvēle: atzīt, ka sākotnēji tas bijis Ušakova personīgais blefs un neviens nav domājis pildīt šos solījumus, vai turpināt kaut ko solīt. Nav vērts cerēt, ka Rīgas dome atbalstīs fakultatīvus krievu valodā," piebilda Mitrofanovs.
Oļegs Burovs, kurš ieņēma pilsētas mēra posteni 20.augustā, komentējot jautājumu par fakultatīvajām nodarbībām intervijā Sputnik, paziņoja, ka "jāizvērtē skolas viedoklis".
"Man šķiet, ir jāizvērtē skolas viedoklis. Ja skola uzskata, ka tādas papildu nodarbības tai ir vajadzīgas, tās ir jāveido. Taču šajā gadījumā lēmums paredz tādus fakultatīvus arī skolām ar padziļinātu franču, angļu vai vācu valodas apguvi.
Es uzskatu, ka vajag analizēt situāciju katrā skolā un pēc tam tādu iespēju piešķirt. Mazākumtautību, jeb, kā tautā saka, krievu skolas ir ļoti atšķirīgas arī valodas apguves līmeņa ziņā – dažādi skolotāji, dažādi skolēni, viss ir atšķirīgs. Tāpēc jāizmanto individuāla pieeja. Ja skola uzskata, ka jāievieš papildu nodarbības, tās vajag finansēt, kāpēc gan ne," teica Burovs.
2018.gada martā Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma Izglītības likuma un Vispārējās izglītības likuma grozījumus, kuri paredz no 2019./2020. mācību gada uzsākt pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā nacionālo minoritāšu vidusskolas posmā. Pilna pāreja uz mācībām latviešu valodā beigsies 2021. gada 1. septembrī. Valsts prezidents abus šos likumus ir izsludinājis.
Aprīlī Satversmes tiesa atzina par likumīgu valsts vidējās izglītības bilingvālās sistēmas likvidāciju. Tiesa secinājusi, ka grozījumi skolu reformā atbilst Satversmes normām un citiem Latvijas likumiem jautājumā par valsts skolām, taču privātskolu aspektā lieta tiks izskatīta atsevišķi.
Satversmes tiesas lēmums radīja sašutuma vilni ne tikai Latvijas politiķu un tiesībsargu aprindās. Arī Krievija pauda pārliecību par to, ka Latvijas ST lēmums ir politisks, paziņoja, ka tas pārkāpj Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesības un tas ir pilnīgi pietiekams iemesls iesniegt prasību Eiropas cilvēktiesību tiesā.