RĪGA, 23. augusts - Sputnik. Saskaņā ar Pasaules resursu institūta (ASV) datiem, visā pasaulē rodas zonas ar ārkārtēju ūdens deficītu. Institūts izpētījis situāciju, kas veidojusies cilvēkam vitāli svarīgā resursa jomā arī Latvijā, raksta Grigorijs Antonovs avīzē "Segodņa".
Līmenis ir kritisks
"No Meksikas un Čīles līdz Āfrikai un tūrisma zonām Dienvideiropā un Vidusjūrā ūdens deficīts sasniedz kritisku līmeni," vēsta BBC dienests krievu valodā, komentējot pētījumu.
Gandrīz trešā daļa planētas iedzīvotāju – aptuveni 2,6 miljardi cilvēku – dzīvo valstīs ar "nopietnu ūdens trūkumu", bet 1,7 miljardi cilvēku 17 valstīs saskaras ar "galēju ūdens deficītu", liecina Pasaules resursu institūta dati.
Aptuveni desmit Tuvo Austrumu valstis sausākajos rajonos jūt akūtu ūdens trūkumu, Indijā ūdens trūkums sasniedzis kritisku līmeni, ņemot vērā tā resursu patēriņu un kontroli. Tas var novest pie smagām sekām visās nozarēs – no ekonomiskās attīstības līdz iedzīvotāju veselības stāvoklim.
Ūdens resursu trūkums vērojams arī Pakistānā Eritrejā, Turkmēnijā un Botsvānā.
Sausums soļo pa planētu
Pasaules resursu institūts uz hidroloģisko modeļu pamata aprēķina ūdens apjomu, kas katrā reģionā tiek iegūts no Zemes virsmas un pazemes avotiem, kā arī salīdzina datus ar kopējām rezervēm.
Reģioni, kuros proporcija pārsniedz 80%, tiek uzskatīti par ārkārtīgi augsta ūdens deficīta zonām. Otrajā vietā ir augsts ūdens trūkuma līmenis (proporcija sastāda 40-80%).
Slikta situācija izveidojusies, piemēram, Indijā. Deviņos no 36 štatiem un teritorijām novērojams ārkārtīgs ūdens deficīts, Čennai (bijusī Madrasa), Tamilnādas štata galvaspilsēta, pēdējā laikā vienlīdz cieš no plūdiem un sausuma.
"Ilgstošā ūdens krīze tādā lielpilsētā kā Čennai demonstrē izaicinājumus, ar ko tuvākajos gados saskarsies ievērojama Indijas daļa, pareizinātiem ar ūdens resursu neefektīvu pārvaldi un augošu ūdens pieprasījumu rūpniecībai un vienkāršo cilvēku vajadzībām," teikts pētījumā.
Pārskata autori norāda, ka Meksika izrādīsies tikpat smagā situācijā, ja netiks veikti steidzami pasākumi – 15 no 32 Meksikas štatiem izjūt ārkārtīgu ūdens deficītu.
Desmit no 16 Čīles apgabaliem saskaras ar ūdens deficītu, kas vērojams arī valsts galvaspilsētā Santjago.
Arī Maskava un Pekina pārskatā klasificētas kā pilsētas ar asu ūdens deficītu, lai arī Krievija un Ķīna kopumā šajā kategorijā nav iekļautas.
Vairāk nekā puse Itālijas apgabalu saskaras ar ūdens trūkumu, tāpat kā trešdaļa Turcijas provinču (27 no 81).
Ūdens ir papilnam
Saskaņā ar Pasaules resursu institūta datiem, Latvija ir privileģētā stāvoklī, skumjā saraksta lejasdaļā, 131.vietā (institūtam nav datu par diviem desmitiem valstu). Ūdens trūkuma līmenis ir nepilni 10%, un to zinātnieki raksturo kā zemu.
Sliktāk klājas visās Latvijas kaimiņvalstīs. Piemēram, Baltkrievija, lai arī iekļauta zema ūdens trūkuma riska kategorijā, izrādījusies 115.vietā – tai ir sliktāks vērtīgā resursa pietiekamā apjoma koeficients.
Krievija – 94.vietā, 10-20% ūdens deficīta kategorijā, Lietuva – 82.vietā ar tiem pašiem 10-20% ūdens deficīta.
Igaunija ieņēmusi 58.vietu. To zinātnieki iekļāvuši augstāka riska kategorijā, ūdens trūkums sasniedz 20-40%, ko eksperti uzskata par vidēji augstu.
Spriežot pēc Pasaules resursu institūta publicētās kartes, Igaunijā nopietns ūdens trūkums pārsvarā apdraud valsts ziemeļrietumu reģionus.
Aizvien dziļāk un dziļāk
Lai radītu pilnīgāku bēdīgās situācijas ainu, PRI novērtējis situāciju 3312 pasaules reģionos un pilsētās, sniedzot datus par katru no tiem.
Spriežot pēc tās, Latvijā sliktākā situācija ir Kurzemē, kur ūdens resursu deficīts sastāda 10-20%. Pēc šī rādītāja Latvijas rietumu daļa ierindojusies 1563.vietā pasaulē.
Pārējie reģioni ir zema riska zonā ar ūdens deficītu zem 10%. Starp tiem ir Zemgale (1911.vieta pasaulē), Vidzeme (2108.), Rīga (2116.) un Latgale (2339.)
Taču jāpiezīmē, ka, neskatoties uz šķietamo bagātību zemes dzīlēs, klimata pārmaiņas jau skārušas arī Latviju. Visā valstī reģistrēta vispārēja aku izsīkšana.
Dažas izžuvušas pilnībā, citas izsīkušas tiktāl, ka lauku māju saimniekiem tālu no pilsētām nākas ievērot stingru ekonomiju.
Šajā situācijā var glābt dziļāki urbumi, taču tie izmaksā ļoti dārgi – parasti runa ir par vairākiem tūkstošiem eiro. Pats par sevi saprotams, ne jau katrs var izņemt no kabatas un likt galdā tādu summu.
Bēdīga perspektīva
Protams, Latvijā varētu šķist, ka svešas problēmas mūs neskar. Ņemot vērā demogrāfisko situāciju, akūts ūdens trūkums mums nedraud, pat ņemot vērā klimata pārmaiņas. Taču problēmai ir vēl viens bīstams aspekts.
Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) brīdina: klimata pārmaiņu dēļ vairākos reģionos piekļuve ūdenim mazināsies. Savukārt Pasaules veselības organizācija brīdināja, ka temperatūras pieaugums un mainīgais nokrišņu daudzums tropiskajos reģionos var novest pie ražas samazināšanās jaunattīstības valstīs, kur jau pastāv problēmas pārtikas drošības jomā.
Ņemot vērā mūsdienu tendences, ANO Konvencija par cīņu pret pārtuksnešošanos prognozē, ka līdz 2030.gadam ūdens trūkums sausās un daļēji sausās teritorijās var novest pie pārapdzīvotības no 24 miljoniem līdz 700 miljoniem cilvēku.
Vai iedomājaties, kurp dosies šī orda nelaimīgo? Pareizi, uz Eiropas, tātad – uz mūsu pusi. Jau tagad esam spiesti uzņemt bēgļus pēc Eiropas rīkojuma. Tiesa, lielākā daļa no viņiem Latvijā uz ilgu laiku neaizkavējas. Bet ja Eiropā gadā ieradīsies nevis miljons bēgļu kā 2015.gadā, bet 100 miljoni?
Dzeriet veseli
Latvijā ar tās lielajām saldūdens rezervēm (protams, lielām no relatīvi nelielā iedzīvotāju skaita viedokļa) gadā tiek izmantoti 33-35 kubikkilometri ūdens no virszemes avotiem (upes, ezeri, strauti) un vēl apmēram 1,4 miljoni kubikmetru no pazemes avotiem.
Pazemes ūdeņiem Latvijā raksturīgs augsts kalcija, dzelzs un amonija saturs. Īpaši daudz dzelzs ir pazemes ūdeņos Latgalē un Vidzemes ziemeļos. Tomēr tāds ūdens ir piemērots dzeršanai. Tikai dažviet valstī ūdens no artēziskajiem urbumiem nav piemērots lietošanai – vietumis Kurzemes ziemeļu daļā, Jelgavas rajona rietumu daļā un vietām Rīgas apkaimē.