RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītājas Lienes Cipules sacītā, ārzemju studenti, kuri Latvijā mācās medicīnu, mācību beigās spēj iemācīties latviešu valodu. Par to Cipule pastāstīja radio Baltkom intervijā.
Ārzemnieki, kuri studiju beigās apgūst latviešu valodu, droši var nomainīt ārstus, kuri izies pensijā, un vispār var atrisināt kadru problēmu medicīnā vai vismaz mazināt to.
Jo pēc studijām daži ārzemju medicīnas studenti paliek rezidentūrā Latvijā, un pēc tam kārto eksāmenu un var strādāt valstī. Pēc Cipules sacītā, jau šovasar 40 jauni rezidenti nokārtojuši šādu eksāmenu. Taču ātrajā palīdzībā jau tagad strādā pietiekami daudz rezidentu.
"Mēs drīkstam pieņemt darbā tikai tos studentus, kuri prot valsts valodu. Mēdz būt ārsti, kuri to labi zina. Un ir ārzemju studenti, kuri zina latviešu valodu," paskaidroja NMPD vadītāja.
Tāpat Cipule pastāstīja, ka tuvāko gadu laikā no ātrās palīdzības aizies vairāki simti darbinieku – aptuveni 200 mediķu izies izdienas pensijā, tādēļ jau šodien ir jādomā par paaudžu maiņu. Cipule paziņoja, ka saistībā ar to NMPD tuvākajos plānos ir brigāžu sastāva maiņa, šoferu kompetences celšana, autoskola mediķiem, cieša sadarbība ar Izglītības un zinātnes ministriju, koledžām.
Maksājiet naudu
Vērts atgādināt, ka pērnā gada rudenī NMPD Rīgas reģionālajā centrā tika izsludināta ārkārtas situācija sakarā ar masveida speciālistu aiziešanu. Pēc diviem mēnešiem tā tika atcelta pateicoties šogad ieplānotajai darbinieku algu palielināšanai un brigāžu darba reorganizācijai. Saskaņā ar NMPD aprēķiniem, šobrīd Rīgas reģionā uz 22 tūkstošiem iedzīvotāju ir viena neatliekamās palīdzības brigāde, taču Pasaules Bankas rekomendācija ir viena brigāde uz 15 tūkstošiem iedzīvotāju.
Taču Cipule iepriekš teica, ka ātrā palīdzība veiksmīgi tiek galā ar visām grūtībām. Viņa norādīja, ka darbinieku trūkst ne vien neatliekamās palīdzības dienestā, bet arī visā medicīnas nozarē kopumā, tādēļ šo problēmu neizdosies atrisināt ar kaut kādu darbinieku meklējumu akciju palīdzību.
Tikmēr eksperti uzskata, ka Latvijas ātro palīdzību, kā arī visu medicīnu kopumā var glābt ar algu un piemaksu par virsstundām palielināšanu. Turklāt mediķu algām ir jābūt konkurētspējīgām, citādi ārstus un medmāsas nebūs iespējams noturēt valsts medicīnā, un vispār Latvijā.
Un kamēr Latvijā prāto par to, ko lai dara, Anglijā visu jau ir izdomājuši. Britu speciālistu atlases aģentūra nosūtīja visiem Latvijas ģimenes ārstiem vēstījumu ar piedāvājumu pārcelties uz darbu Lielbritānijā un saņemt ne mazāk par 90 tūkstošiem britu mārciņu gadā.
Tas nozīmē, ka ģimenes ārsts no Latvijas varēs saņemt Apvienotajā Karalistē 7500 mārciņu mēnesī (apmēram 8000 eiro). tādu naudu Latvijā dakteris pelna, labākajā gadījumā, ja četrus mēnešu strādā ar virsstundām.