RĪGA, 18. augusts – Sputnik. Šonedēļ Ministru Kabinets kārtējo reizi "pakratīja naudu", un noskaidrojās, ka 2014.-2020. gada plānošanas periodā Latvija apstiprinājusi 77% investīciju projektu no Eiropas Savienības fonda. Naudas izteiksmē tie ir 3,4 no 4,4 miljardiem eiro. Tātad neiztērēts paliek vēl vesels miljards eiro – 500 eiro uz katru Latvijas iedzīvotāju, raksta Nikolajs Kabanovs Bb.lv.
Kopumā ES finansējumam tika iesniegti 1823 projekti, apstiprināti 1540, noslēgti līgumi – 1465. Vislielākie kavējumi projektu izpildē vērojami transporta, vides un teritoriālās attīstības nozarē. Komersantu projekti nav izpildīti 45,5% apmērā.
Zemkopības ministrs Kaspars Gerhards no Nacionālās apvienības, kurš parakstīja informatīvo paziņojumu Latvijas valdībai, pievērsa uzmanību tam, ka individuālajos projektos pieaug risks neizpildīt gada plānu atbilstoši finanšu disciplīnas nosacījumiem, jo kavējumi būtiski pieaug jau vairāk nekā četru mēnešu garumā.
Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA), kura kontrolē līdzekļu piešķiršanu no Briseles, 12. jūlijā atbalstīja liela mēroga projektu "Latvijas dzelzceļu tīkla elektrifikācija", līdz augusta beigām plānots noslēgt līgumu par tās īstenošanu, savukārt līdz decembrim – nākamā gada martam parakstīt iepirkumu līgumus.
Taču joprojām pastāv šaubas, vai izdosies iekļauties realizācijas termiņā un palaist jaunos vilcienus līdz 2023. gada beigām.
Īpaša sāpe Latvijai ir un paliek iedzīvotāju skaita samazinājums, tādēļ tā protestēja pret ES Kohēzijas fondu finansējuma samazinājumu. Šajā ziņā pastāv cerība uz Somijas prezidentūru – Baltijas jūras kaimiņi labāk izprot Latvijas problēmas.
Tā vai savādāk, Finanšu ministrija jau ir sākusi darbu pie jaunās finanšu perspektīvas: gaidāms, ka ES piešķirs naudu arī 2021.-2028. gada periodam.