RĪGA, 17. augusts – Sputnik. Vairāk nekā 15% visu Latvijas nodarbināto šī gada otrajā ceturksnī saņēma minimālo algu (430 eiro) un zemāk pirms nodokļu nomaksas, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Algu līdz 450 eiro mēnesī saņēma 27,7% strādājošo, tas ir par 2,9% mazāk, nekā analoģiskā periodā pērn. Tostarp 125,7 tūkstoši (15,6%) strādājošo saņēma 430 eiro un mazāk, tas ir par 1,8% mazāk, nekā 2018. gada otrajā ceturksnī (19,1%).
Starp reģioniem visvairāk mazo algu saņēmēju joprojām ir Latgalē – 23,9% darbinieku šeit saņēma 430 eiro un mazāk.
Gandrīz trešdaļa darbinieku (31,5%) saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā neto algu no 450 līdz 700 eiro (2018. gada otrajā ceturksnī – 34,9%), 30,2% (25,3%) darbinieku – no 700 līdz 1400 eiro, 5,3% (3,6%) darbinieku – 1400 eiro un vairāk.
Tāpat CSP vēsta, ka 2019. gada otrajā ceturksnī Latvijā tika nodarbināti 905,6 tūkstoši, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk nekā pērnā gada otrajā ceturksnī. Taču nodarbināto iedzīvotāju skaits gada laikā samazinājies par 4 tūkstošiem cilvēku.
Salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, nodarbinātības līmenis Latvijā arī pieaudzis par 0,3%, savukārt nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinājies par diviem tūkstošiem.
2019. gada otrajā ceturksnī nodarbinātības līmenis Latvijā bijis zemākais Baltijā – Igaunijā tas sastādīja 68,1%, Lietuvā – 65,8%.
Nodarbinātības līmenis jauniešu vidū (vecumā no 15 līdz 24 gadiem) 2019. gada otrajā ceturksnī sastādīja 28,2%, kas ir par 5,6% mazāk, nekā attiecīgā periodā pērn. Nodarbinātie bija 48,4 tūkstoši jauniešu.
Šī gada otrajā ceturksnī nodarbinātie iedzīvotāji galvenajā ienākumu gūšanas vietā vidēji nostrādāja 37,5 stundas nedēļā, kas ir par 0,9 stundām mazāk, nekā attiecīgā periodā pērn.