RĪGA, 6. augusts — Sputnik. Egļu un priežu skujas var kļūt par vienu no bioekonomikas stūrakmeņiem un nest Latvijai miljardiem eiro un simtiem darba vietu. Šādu viedokli pauda SIA "BF-ESSE" valdes priekšsēdētājs, medicīnas doktors Juris Rubens, vēsta Dienas Bizness.
Patlaban "zaļā Latvijas nafta" netiek izmantota saimnieciski. Pārsvarā tā paliek izcirtumos, daļa tiek izmantota kā kurināmais. Taču skujas var kļūt par dažādu bioloģisko produktu izejvielu. Aptuvenas aplēses liecina, ka ik gadus mežā paliek aptuveni 360-400 tūkstoši tonnu skuju, kuru pārstāde var nest ne tikai miljardiem eiro, bet arī radīt jaunas darba vietas, ir pārliecināts Rubens.
Egļu un priežu skujas var izmantot bioloģiskajā farmaceitikā, uztura bagātinātāju, kosmētikas, augu aizsardzības līdzekļu un sadzīves ķīmijas produktu ražošanā. Skujas ir teicams "zaļās" ķīmijas resurss, kas paver iespējas ražot tādus rūpniecības produktus kā ekstraktus un pastas augu aizsardzībai, ražot uztura bagātinātājus cilvēkiem un dzīvniekiem. Tās ir arī kosmētikas un farmaceitisko līdzekļu izejvielas.
Eksperts atgādināja, ka jau kopš pagājušā gadsimta 50. gadiem Mežsaimniecības institūts Silava kopā ar zinātniskajiem centriem Krasnojarskā un Ļeņingradā veica skuju preparātu pētījumus un izstrādāja atbilstošus produktus. Jau 1956. gadā tika uzsākta skuju ekstraktu ražošana, bet 20 gadus vēlāk skuju pārstrādes cehi parādījās Kalsnavā, Strenčos, Piltenē un citviet. Patlaban skuju pārstrāde nelielā apjomā tiek veikta Piltenē, pastāstīja Rubens.
Pašreizējos apstākļos uzņēmuma ražošanas jaudas ir pārlieku mazas salīdzinājumā ar iespējām, kas pavērtos, apstrādājot vismaz 1% skuju, kas tagad paliek izcirtumos.
Rubens atgādināja, ka pašlaik Latvijā ir vairāki uzņēmumi, piemēram, SIA "BF-ESSE", AS "Biolat" un vairāki citi, kas pārstrādā skuju ekstraktu un pastu un ražo dažādus produktus, pārsvarā – uztura bagātinātājus.