RĪGA, 5. augusts — Sputnik. Satversmes aizsardzības biroja bijušais darbinieks, uzņēmējs Arnolds Babris intervijā radio Baltkom pastāstīja, kāds ir viņa viedoklis par valsts prezidentu Egilu Levitu.
Babris atklāja, ka atceras Levitu darbā, kad viņš vēl nebija ieņēmis prezidenta amatu, un, pēc uzņēmēja domām, Levits ir cilvēks, kurš skrupulozi pildīs visas procedūras, taču neizšķirsies par apņēmīgiem soļiem.
"Visus uzklausīsim, izdarīsim. Tas vienkārši ir tā saucamais "profesionālais kretīnisms", cilvēks vienkārši tā pieradis. Nebūs nekādu asu kustību, nebūs ambiciozu soļu. Viņš tos nekad nav spēris, un arī tagad nespers," uzskata Babris.
Uzņēmējs atsauca atmiņā Kārli Ulmani, kurš 1934.gadā padzina Saeimu, un atzīmēja, ka Levits tā nekad nerīkosies, lai kāda būtu situācija. Lieta tāda, uzskata Babris, ka Levitam visam ir jābūt pēc likuma un tas nekas, ka "likums ir kroplīgs, vientiešiem, manipulācijām".
1934.gada maijā Latvijā notika antikonstitucionāls apvērsums – varu sagrāba premjerministrs Kārlis Ulmanis, kurš apturēja Satversmes darbību un atlaida Saeimu. Saeimas darbība bija apturēta līdz Sarversmes "reformai" (patiesībā Saeima vairs netika atjaunota).
Babris atzīmēja, ka Latvijā vērojami daži priekšnoteikumi, kuri liecina: 1934.gada notikumi varētu atkārtoties, taču Levits pats ir apliecinājis, ka Ulmanis rīkojās nepareizi, un licis saprast, ka neplāno atkārtot viņa "varoņdarbu".
Viss ir Saeimas rokās
Babris uzsvēra, ka Latvijas iedzīvotāji vēlas dzīvot demokrātiskā valstī, kur pastāv likumdevēja, izpildu un tiesu vara, taču Latvijā tāda sadalījuma nav – viss ir Saeimas rokās.
"Tieši tāpēc Ulmanis gāza Saeimu. Un Hitlers nāca pie varas tieši šī iemesla dēļ. Tāpēc es uzskatu, ka Latvijā vajadzīga stingra konkurence," paziņoja Babris.
Atgādināsim, ka tajā pašā intervijā Babris pieminēja arī ekonomisko katastrofu Latvijā. Viņš uzsvēra, ka ekonomikas krahu valstī sarīkojusi Latvijas valdība, kad sāka cīņu par komisijas Moneyval labvēlību un padzina no Latvijas aptuveni 10 miljardus eiro nerezidentu naudas, pareizāk sakot – kredītu resursu.
Babris atzīmēja, ka nauda, kas tagad pametusi Latviju, varētu dublēt valsts budžetu, un trešā daļa šo miljardu varētu tikt atvēlēta finansējumam. Tagad cilvēkiem nav naudas, uzņēmējiem nav pieejami lēti kredīti, viņi ir spiesti ierobežot ražošanu, un tas ir viens no galvenajiem ekonomikas sarukuma iemesliem.
Pie tam cilvēki vienkārši nevar iegādāties nekustamos īpašumus un mājokli, jo bankas viņus šajā ziņā ierobežo.