RĪGA, 29. jūlijs — Sputnik. Pēc Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcas rekonstrukcijas Baltkrievija ir gatava palielināt naftas produktu tranzītu cauri Latvijas teritorijai, apgalvoja ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš aizvadītajā nedēļā apmeklēja Minsku un tikās ar Baltkrievijas vadību, vēsta LNT.
Rinkēvičs atzīmēja, ka no Baltkrievijas puses jūtama vēlme attīstīt sadarbību ekonomikā ar Latviju. Viņš pastāstīja, ka apspriedis ar prezidentu Lukašenko konkrētus projektus tranzīta, loģistikas, transporta nozarēs, tostarp arī iespējamo naftas produktu pārkraušanas apjomu no Novopolockas naftas pārstrādes rūpnīcas "Naftan".
"Mēs vēlamies paplašināt sadarbību, palielinot pārvadājamo kravu apjomu un klāstu. Latvija saskata potenciālu sadarbībai ar Baltkrieviju Eirāzijas transporta koridoru attīstībā, un piedāvājam Latvijas tranzīta infrastruktūru industriālā parka "Lielais Akmens" kravu apkalpošanai," norādīja ministrs.
Savukārt Aleksandrs Lukašenko tikšanās laikā atzīmēja, ka abu valstu tirdzniecības apgrozījums patlaban nav liels – aptuveni 600 miljoni dolāru, taču sadarbības attīstības potenciāls ir liels, tostarp arī ņemot vērā Rīgas viedokli, kas demonstrē pragmatiskāku attieksmi nekā, piemēram, Lietuva, kur Baltkrievija patlaban pārkrauj lielu apjomu kravu, bet Viļņa pie tam politisku motīvu dēļ cenšas aizliegt elektroenerģijas iegādi no topošās BelAES.
"Es negribētu, lai politika gūtu pārsvaru pār ekonomiku," teica Lukašenko un paskaidroja: "Ja kādas valstis mūs nesaprot un neuztver šajā ziņā, un tas ietekmē Baltkrievijas ekonomiku, protams, mēs meklēsim labākus variantus."
Attiecību uzlabošana
Pēdējā laikā Latvijas un Baltkrievijas attiecības ir manāmi uzlabojušās, puses demonstrē interesi par ekonomisko sakaru paplašināšanu. Latviju īpaši interesē kravu tranzīts, Baltkrieviju – iespējamā sadarbība enerģētikā pēc BelAES būvdarbu beigām.
Septembrī Baltkrievija iecēla jaunu vēstnieku Latvijā. Šos pienākumus tagad pilda Vasilijs Markovičs. Ieceļot diplomātiskās misijas vadītāju, Lukašneko izcēla lielo potenciālu sadarbības attīstībā ar Rīgu.
"Jūs saprotat, ka izejas uz jūru mums nav, un, ja Lietuva ne īpaši vēlas ar mums sadarboties, vajag pievērst uzmanību Latvijai. Jāpanāk, lai šī valsts būtu gandarīta par sadarbību ar Baltkrieviju. Mēs esam kārtīgi, godīgi cilvēki, viņi to zina. Ja viņi nāks mums pretī vairākos jautājumos, ko mēs viņiem piedāvāsim, viņiem būs noteikts un vērā ņemams efekts," paziņoja Baltkrievijas prezidents.
Eksperti uzskata, ka Latvijai ir izredzes vienoties ar Baltkrievijas vadību par stratēģisku tirdznieciski ekonomisko partnerību, kuras pamatā jābūt enerģētiskajam dialogam. Elektroenerģijas piegādes Latvijā no topošās BelAES (pret ko aktīvi iebilst Lietuva) palīdzēs atgūt arī kālija tranzītu cauri Latvijas ostām.
Patlaban Baltkrievija izmanto Latvijas ostas pārsvarā naftas produktu pārkraušanai – tur tiek pārkrauti 64% tumšo un vairāk nekā 80% gaišo naftas produktu. Klaipēdas ostu Baltkrievija izvēlas pārsvarā minerālmērslu pārkraušanai izdevīgāko tarifu dēļ.