RĪGA, 24. jūlijs – Sputnik. Dzīves līmenis dažādās Eiropas Savienības valstīs ir pārāk atšķirīgs, lai varētu apsvērt vispārējas Eiropas minimālās algas ieviešanu, uzskata Igaunijas biznesa pārstāvji, vēsta Sputnik Igaunija.
Iepriekš Eiropas Komisijas priekšsēdētājas amatā ieceltā vāciete Urzula fon der Leiena savā runā Eiropas Parlamenta tribīnē paziņoja eirodeputātiem, ka "sociālā tirgus ekonomikā katram cilvēkam, kurš strādā pilnu slodzi, jāsaņem vismaz minimālā alga, ar kuru var normāli dzīvot". Tādēļ, turpināja fon der Leiena, savā jaunajā amatā viņa grasās izstrādāt attiecīgus ES vispārējus likumdošanas rāmjus, kuri ņems vērā darba tirgus dažādās valstīs.
Igaunijas biznesa pārstāvji skeptiski uztvēra vispārējās Eiropas minimālās algas ideju, raksta Äripäev. Piemēram, Centrālās darba devēju savienības pārstāvis un degvielas uzpildes staciju tīkla Circle K direktors Kajs Realo uzskata, ka ar spēka metodēm darba algu izlīdzināt nedrīkst, jo dzīves līmenis dažādās ES valstīs ir stipri atšķirīgs.
Restorānu biznesa uzņēmējs Marti Sijmans savukārt izteica pārliecību, ka minimālās algas paaugstināšana novedīs pie inflācijas paātrināšanās. Pēc viņa sacīta, tajā nav nekādas vajadzības, jo ilgtermiņa perspektīvā darbaspēka vērtība ES jebkurā gadījumā izlīdzināsies.
Līdzīgs viedoklis ir arī Pārtikas ražošanas uzņēmumu savienības vadītājai Sirje Potiseppai. Komentējot fon der Leienas ideju, viņa uzsvēra, ka nedrīkst pavēles kārtā paaugstināt darba algu, ja līdztekus tam nepalielinās darba ražīgums.
Zināms, ka darba algas apmērs Eiropas robežās ir stipri atšķirīgs – no 210 eiro Albānijā līdz vairāk nekā 2000 eiro Luksemburgā. Igaunija ar minimālo algu 540 eiro apmērā ieņem vietu saraksta vidū, taču apsteidz daudzas bijušās padomju sociālistiskā bloka valstis – tostarp Poliju, Ungāriju, Čehiju un kaimiņu Latviju, kura ar 430 eiro ietilpst valstu pieciniekā ar viszemāko minimālo algu.
Minimālās algas apmērs Igaunijā pēdējo reizi tika paaugstināts 2019. gada 1. janvārī par 40 eiro. Saskaņā ar Igaunijas Statistikas departamenta datiem visaugstākās algas joprojām saņem speciālisti, kuri strādā finanšu un apdrošināšanas nozarē (2066 eiro) un Informācijas tehnoloģiju un sakaru nozarē (2181 eiro).