RĪGA, 22. jūlijs – Sputnik. Saskaņā ar aģentūras LETA datiem, aizritējušajā darba nedēļā visās Baltijas valstu galvaspilsētās pieauga degvielas cenas, vēsta Mixnews.lv.
Divu nedēļu garumā degvielas cenas DUS Cirkle K Latvijā turējās vienā līmenī, taču pēc tam sāka kāpt. Piektdien, 19. jūlijā, 95. markas benzīna cena palielinājās par 1,56%, un tagad tā sastāda 1,284 eiro par litru. Litrs dīzeļdegvielas maksā jau 1,214 eiro, kas ir par 1,68% vairāk, nekā iepriekšējās darba nedēļas beigās.
Visdārgākais benzīns Baltijas valstīs tradicionāli ir Tallinā. Taču pagājušajā nedēļā degvielas cenas tur palielinājušās vēl vairāk. Šobrīd 95. markas benzīna litrs DUS Cirkle K Igaunijas galvaspilsētā maksā 1,343 eiro, kas ir par 1,15% vairāk, nekā iepriekšējā nedēļā. Dīzeļdegvielas cena pieaugusi līdz 1,313 eiro par litru, kas arī ir par 1,15% augstāk par iepriekšējo cenu.
Vislētākais benzīns joprojām ir Viļņā. Tur degvielas cenas kāpums 95. markas benzīnam sastādīja 1,85%, un tagad litrs benzīna maksā 1,185 eiro. Dīzeļdegviela kļuvusi dārgāka par 1,2%, līdz 1,088 eiro par litru.
Auto gāzes cenas nav mainījušās. Rīgā to ir iespējams iegādāties par 0,565 eiro par litru, Tallinā cena sastādīs 0,629 eiro par litru, savukārt Viļņā 0,45 eiro par litru.
Lai gan pašlaik visdārgākās degvielas cenas ir Igaunijā, 2018. gadā šī rādītāja ziņā līdera pozīcijā izdevās pabūt arī Rīgai. Toreiz strauja benzīna sadārdzināšanās bija saistīta ar akcīzes nodokļa kāpumu, kurš notika 2018. gada 1. janvārī.
Kas ietekmēs cenas 2020. gadā
Tuvākā degvielas akcīzes nodokļa likmes paaugstināšana Latvijā ir gaidāma 2020. gada 1. janvārī, un tad, pēc Latvijas Degvielas tirgotāju asociācijas (LDTA) aprēķiniem, degvielas cenu starpība ar Lietuvu pieaugs līdz 10 centiem litrā. Šajā sakarā Latvija neatgriezeniski pazaudēs savu pievilcību naftas produktu pircēju vidū, un visi klienti brauks pēc benzīna uz Lietuvu.
LDTA ir nopietni noraizējusies par situāciju un pat vērsās pie Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa, finanšu ministra Jāņa Reira un Saeimas Budžeta un finanšu komisijas ar aicinājumu atlikt akcīzes paaugstināšanas stāšanos spēkā.
LDTA direktore Ieva Ligere paziņoja, ka naftas produktu akcīzes nodokļa politika ārkārtīgi negatīvi ietekmē degvielas realizācijas apjomus, jo samazinās konkurētspēja ar Igauniju un sevišķi ar Lietuvu. Un tas bija manāms jau pēc akcīzes paaugstināšanas 2018. gadā, kad naftas produktu realizācijas apjomu izaugsme ievērojami samazinājās.
Nebūt ne mazāk benzīna sadārdzināšanos ietekmē arī naftas cenu kāpums. Ja agrāk Brent markas nafta maksāja ap 60 dolāriem par barelu, tad šobrīd tā maksā 68-69 dolārus, stāstīja Latvijas Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības vadītājs Sergejs Semjonovs. Turklāt liela loma ir arī konkurencei.
Vērts atgādināt, ka, izņemot akcīzes nodokļa paaugstinājumu, Latvijas Ekonomikas ministrijas līdz 2020. gadam, sakarā ar Eiropas Komisijas CO2 izmešu samazināšanas atmosfērā prasībām, novest atjaunojamo energoresursu daļu degvielas gala patēriņā vismaz līdz 10%. Tas nozīmē, ka degviela var kļūt dārgāka vismaz par 10%, jo nāksies izmantot trīs dažādus biodegvielas veidus. Turklāt biodegvielas, kuru šobrīd ražo, vienkārši var nepietikt visiem.