Izdevums The Washington Post vēsta, ka sensitīvā informācija iekļauta dokumentā "Kodolsavaldīšanas jaunā ēra? Bruņojuma modernizācija, kontrole un sabiedroto kodolspēki". Tajā runa ir par ASV sabiedroto Eiropā aviācijas bāzēm, kurās glabājas amerikāņu kodolbumbas B61. Kas zināms par šiem militārajiem objektiem, portālā RIA Novosti pastāstīja Andrejs Kocs.
Priekšpostenis Itālijā
ASV Gaisa kara spēku aviācijas bāzi Itālijas ziemeļaustrumos, Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, 50 kilometru attālumā no Udīnes pilsētas, kopš 1954. gada kopīgi izmanto ASV un Itālijas aviācija. 2620 metrus garā un 45 metrus platā pacelšanās un nolaišanās josla ir piemērota jebkāda tipa lidmašīnām. Aerodroma navigācijas un apgaismojuma iekārtas nodrošina lidojumus sarežģītos meteoroloģiskajos apstākļos jebkurā diennakts laikā. 1999. gadā šī bāze bija NATO aviācijas galvenais atbalsta punkts uzlidojumiem Dienvidslāvijai. No šejienes gaisā pacēlās no ASV atgādātie iznīcinātāji F-117, kas apšaudīja serbu pilsētas. Vēlāk aviobāze tika izmantota ASV un NATO spēku operācijām Irākā, Afganistānā un Lībijā.
Šodien Aviano atrodas ASV GKS 31.iznīcinātāju posms. Tā sastāvā ir divas iznīcinātāju eskadriļas ar F-16CG/DG – lidmašīnām, kas spēj nest kodolbumbas B61. Atklāti dati liecina, ka Aviano glabājas līdz 35 šī tipa kodollādiņi 12 aizsargātās glabātavās. Vēl aptuveni 40 bumbas atrodas aviācijas bāzē Itālijas ziemeļos, 15 km attālumā no Brešas. Par tiem atbildīga šeit dislocētā ASV GKS munīcijas apkalpošanas eskadriļa. Šajā bāzē dislocēti arī itāļu iznīcinātāji-bumbvedēji Tornado IDS, kas spēj šīs bumbas izmantot.
Starp citu, nebūt ne visa Itālija priecājas par amerikāņu kodolieroču klātieni. Piemēram, 2016.gada oktobrī Toskānas apgabala reģionālā padome apstiprināja rezolūciju ar prasību valdībai ievērot Līgumu par kodolieroču neizplatīšanu un panākt, lai ASV nekavējoties izvāktu no valsts teritorijas jebkādus masveida iznīcināšanas ieročus. Dokumentā atzīmēts, ka Itālija – NATO kodolplānošanas grupas dalībniece – ne tikai piešķir teritoriju kodolieročiem, bet arī lidotājiem, kuri ASV vadībā ar iznīcinātājiem-bumbvedējiem Tornado IDS mācās pielietot kodolieročus.
Bumbas sabiedrotajiem
NATO Parlamentārās asamblejas komitejas ziņojumā pieminēta arī vācu un amerikāņu Bihelas aviobāze Reinzemes-Pfalcas zemē. Kad 2007. gadā amerikāņi izveda kodolieročus no Ramštainas, Bihelas bāze ir vienīgā vieta Vācijā, kur glabājas bumbas B61. Atklātos avotos pieejami dati liecina, ka tur atrodami aptuveni 20 kodollādiņi. Par tiem atbildīga ir bāzē dislocēta ASV GKS 702.eskadriļa un Vācijas Gaisa spēku 33.taktiskais aviācijas spārns ar iznīcinātājiem-bumbvedējiem Tornado IDS. Tā ir vienīgā vienība Vācijas GKS, kas spēj izmantot kodolieročus.
Vēl 22 bumbas atrodas bāzē Beļģijas ziemeļaustrumos, stundas brauciena attālumā no Briseles. Šeit dislocēts Beļģijas GKS 10.taktiskais aviācijas spārns ar iznīcinātājiem F-16, kuri spēj nest B61. Par to glabāšanu atbildīga ASV GKS 701. munīcijas apkalpošanas eskadriļa, kuras speciālisti liela kara gadījumā sagatavos bumbas pielietošanai. 2010. gada janvārī militārā objekta teritorijā iekļuva aktīvistu grupa, kuri protestēja pret kodolieročiem. Viņi netraucēti iegāja pa neapsargātajiem vārtiem, izstaigāja pacelšanās un nolaišanās joslu un pat iekļuva lidmašīnu F-16 zonā. Apsardze viņus aizturēja tikai vairākas stundas vēlāk. Incidents radīja ASV bruņoto spēku komandieru neapmierinātību. Kopš tā laika drošības pasākumi bāzē ir nopietni pastiprināti.
NATO Parlamentārās asamblejas ziņojums liecina, ka Nīderlandes teritorijā amerikāņu kodolieroči glabājas Folkelas gaisa bāzē netālu no Udenas Nīderlandes dienvidaustrumos. Atklāta informācija liecina, ka šeit glabājas aptuveni 20 kodolbumbas B61. Par to glabāšanu atbildīga ASV GKS 703.munīcijas apkalpošanas eskadriļa, par pielietojumu – Holandes GKS 312. un 313. eskadriļa ar iznīcinātājiem F-16. Vietējie iedzīvotāji vairākkārt nofotografējuši lidmašīnas, kas paceļas no aviobāzes ar kodolbumbu maketiem uz borta. Nīderlandes valdība nekad nav oficiāli atzinusi amerikāņu masveida iznīcības ieroču klātbūtni valstī, taču 2013. gadā to apstiprināja valsts bijušais premjers Rūds Lībers.
Apmēram 50 amerikāņu kodolbumbas glabājas aviobāzē Indžirlikā Turcijas dienvidos, uz austrumiem tālākajā ASV un NATO militārajā objektā Eiropā. Šeit dislocēts 10. aviācijas spārns, Turcijas GKS 2. vienība un ASV GKS 39. aviācijas spārns. No turienes Turcijas un ASV lidmašīnas dodas kaujas uzlidojumus Sīrijā. Tiesa, šeit uzglabājamo kodolieroču liktenis nav skaidrs. Jau 2016. gada vasarā, valsts apvērsuma mēģinājuma laikā Ankara aizliedza amerikāņu lidmašīnu lidojumus uz bāzi un no tās.
Nākamajā dienā pēc nesekmīgā puča varasiestādes bloķēja Indžirliku un atslēdza tai strāvas padevi. Eiropas mediji vēstīja, ka ASV un Turcijas attiecības pēc tam pasliktinājušās tiktāl, ka amerikāņi nolēmuši pārvest kodolieročus no Indžirlikas uz Deveselu bāzi Rumānijā, kur izvērsti ASV PRA sistēmas elementi, taču šī informācija netika oficiāli apstiprināta.