Politika

"Mežviets – gļēvulis?" Kā Valsts drošības dienesta vadītājs izraisīja strīdus koalīcijā

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns demonstratīvi pameta valdības sēdi, nevēloties balsot par Normunda Mežvieta apstiprināšanu VDD vadītāja amatā vēl uz pieciem gadiem.
Sputnik

RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Normunds Mežviets vadīs Valsts drošības dienestu vēl piecus gadus, taču viņa pastiprināšana no tika saspringtā gaisotnē, vēsta LNT.

Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ministri atteicās piedalīties viņa kandidatūras balsojumā valdības 16. jūlija sēdes slēgtajā daļā, jo partija nevēlas uzņemties atbildību par neefektīvu specdienesta darbu.

"Aizvainojošs izsmiekls": kareive stāsta, kam NATO vajadzīgi karavīri no Baltijas valstīm

Protestējot pret to, kā Mežvietu nolēma pārvēlēt viņa postenī, tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) demonstratīvi pameta Ministru Kabineta sēdi.

Pēc JKP domām, atbildīgais iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) rīkojās nedemokrātiski, kad iepriekšējā vakarā, 15. jūlijā, bez priekšlaicīgas diskusijas koalīcijas partneru starpā, iekļāva šo jautājumu sēdes dienas darba kārtībā.

Tieslietu ministrs uzskata, ka pirms Valsts drošības dienesta vadītāja pārvēlēšanas politiķiem bija jāsniedz iespēja publiski, valdības vai Saeimas sēdē iztaujāt Mežvietu par VDD darbu un ļaut viņam atbildēt uz kritiku.

"Tas (pēkšņā pārvēlēšana) tikai pazemina drošības iestādes reputāciju, un tas pazemina drošības sajūtu pilsoņos. Man būtu jautājums: vai drošības dienesta vadītājs ir gļēvulis?

Ja valsts premjers Kariņa kungs var vienā dienā pateikt: esam Ziemeļvalsts, bet nākamajā dienā nedemokrātiski, slepus izskata jautājumu par drošības dienesta vadītāja iecelšanu. Tas neatspoguļo nevienu no labas pārvaldības principiem," paziņoja Bordāns.

Turlais atbrīvots no amata

Viņš izvairījās no komentāra par to, kā sēdē notikušais ietekmēs attiecības koalīcijas partneru vidū.

Savukārt premjers Krišjānis Kariņš uzskata, ka, pametot sēdi, JKP ministri paši atņēma sev iespējas tieši un atklāti uzdot jautājumus Mežvietam.

"Tika uzdoti daudzi jautājumi un tika saņemtas, manuprāt, ļoti labas atbildes. Loģiski, ja ir iebildumi, tad ir jānāk uz sapulci, kur to lemj, un jāizsaka tie argumenti konkrēti un jāsagaida atbildes," uzsvēra Kariņš.

Iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens paziņoja, ka viņam neesot ne mazāko šaubu, ka Mežviets tiek galā ar saviem pienākumiem.

"Ikdienā saņemot precīzas atskaites, ko es publikai nedrīkstu atklāt valsts noslēpuma dēļ, es redzu, cik aktīvi tiek veikts darbs, cik profesionāli tiek veikts darbs. Valsts drošības dienesta darbu kopumā un Mežvieta darbu novērtējis arī Satversmes aizsardzības biroja vadītājs Maizīša kungs un stratēģiskie partneri," pateica Ģirģens.

Ašeradens izmeklēs pats sevi: OIK izmeklēšanas komisijas sastāvs izraisījis strīdus

Viņš uzsvēra, ka VDD darbs atrodas parlamentāriešu un speciālā prokurora pārraudzībā, un iepriekš nekādi negatīvi signāli neesot bijuši. Pēc Ģirģena sacītā,, priekšlaicīgas apspriešanas laikā Bordāns nespēja nosaukt nekādus konkrētus pierādījumu tam, ka Mežvietu nedrīkst pārvēlēt. Vienīgā kritika bija attiecībā uz to, ka VDD "nespēj noķert spiegus".

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, VDD cenšas visos veidos pierādīt savas spējas spiegu ķeršanās, piemēram, ar safabricētu lietu palīdzību pret krievu aktīvistiem. Viena no šādām lietām varēja tikt iesākta tieši pēc "jauno konservatoru" iniciatīvas – tā ir Oļega Buraka lieta.