RĪGA, 17. jūlijs – Sputnik. Pēdējā laikā valsts cenšas aktīvāk kontrolēt savus pilsoņus caur viņu īpašumu, paziņoja bijušais Latvijas Satversmes tiesas priekšsēdētājai, esošais Latvijas Universitātes lektors Gunārs Kūtris intervijā avīzei Neatkarīgā Rīta Avīze.
Jūnijā Valsts ieņēmumu dienests (VID) paziņoja, ka plāno ieviest pārbaudes uz ceļiem: ja cilvēks pārvadā nedeklarētu summu virs 10 tūkstošiem eiro, naudu konfiscēs, pieprasot pierādīt to izcelsmes likumību.
Komentējot doto iniciatīvu, Kūtris sacīja, ka pēdējo gadu laikā bieži saskaras ar gadījumiem, kad valsts iestādes un likumdevēji cenšas ierobežot personas brīvību. Tā, piemēram, tieši pēdējo piecu gadu garumā īpaši ierobežojumi tiek piemēroti cilvēka tiesībām brīvi pārvaldīt savu īpašumu.
Protams ir skaidra valsts fiskālā interese. Cīņa ar skaidru naudu notiek arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas kara ietvaros. Protams, ka ar to būtu jānodarbojas, un var noteikt pienākumu deklarēt noteiktas skaidras naudas summas, kuras tiek ievestas no ārvalstīm. Šāds likums ir spēkā kopš 2007. gada, taču līdz šim tas skāra naudas līdzekļus, kuri tiek ievesti ES, tādēļ nekā jauna tajā nav.
Taču, pēc jurista izteiciena, grozījumu stulbums, kuri stājās spēkā Latvijā no 1. jūlija, ir tajā, ka jādeklarē naudas ievešana, iebraucot valstī pat no Lietuvas vai Igaunijas.
"Varbūt tas ir plānots solis, lai atgrieztu Latvijā savu naudas sistēmu? Maz ticams," uzskata Kūtris.
Tāpat viņš netic tam, ka uz robežām ar kaimiņvalstīm atgriezīs muitas kontroles punktus. Visticamāk, šī norma ieviesta tamdēļ, lai mūsu varasiestādēm būtu likumīgs pamats apturēt, pārbaudīt, konfiscēt.
Ja nauda ir deklarēta, to nevar atņemt. Taču arī te VID ir tiesības pieprasīt atklāt to izcelsmi.
Un te izpaužas policistu valsts varasiestāžu vēlme kontrolēt visas cilvēka darbības ar viņa īpašuma palīdzību, uzskata bijušais Satversmes tiesas vadītājs.
Pēc viņa pārliecība, kontrolēt un ierobežot cilvēku viņa tiesībās var tikai tad, kad viņš ar savu rīcību apdraud citus. Lai to darītu, pirmām kārtām jābūt pamatotām aizdomām vai apsūdzībām. Taču zinot, kāda ir mūsu deputātu un ministru attieksme pret likumību, liekas, ka viņiem svarīgāka ir īpašuma konfiskācija bez visāda veida apsūdzībām.
Pastāv vēl viens jautājums, kas saistīts ar šo tēmu. Tagad Latvijā lielus naudas maksājumus iespējams veikt tikai caur banku. Bet kāpēc būtu jāliek cilvēkiem izmantot privātas bankas pakalpojumus? Pēc Kūtra domām, nekas tāds nedrīkst būt. Brīvam cilvēkam nebūtu jāziņo, kā viņš pārvalda savu naudu. Taču varasiestādes vēlas kontrolēt viņa dzīvi. Būtībā ar administratīviem pasākumiem valsts liek cilvēkam taisnoties.
Normālā tiesiskā valstī, kur nav šāda represīva policistu piegājiena, valstij no sākuma ir jākonstatē, ka vienas vai otras personas nauda ir iegūta nelikumīgā ceļā, jāizvirza viņam apsūdzības, un tikai pēc tam viņš būs spiests taisnoties par to, kur viņš ir ņēmis šo naudu. Nevis uzskatīts, ka jebkurā gadījumā jebkura liela naudas summa ir saņemta noziedzīgā ceļā, norādīja Kūtris.
Nesen VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme komentēja likuma grozījumus par skaidras naudas darījumu ierobežošanu un pastāstīja, kam būtu jāgaida Valsts ieņēmuma dienesta "slazdi krūmos" ceļa.
Tikmēr daudzi uzņēmēji, sevišķi maza biznesa īpašnieki sabiedriskās ēdināšanas nozarē, sūdzas par VID rosinātajām represijām un par to, ka nodokļu inspektori apriori uzskata jebkuru uzņēmēju par noziedznieku. Savukārt mediji teju katru dienu ziņo par uzņēmumu slēgšanu vai to bēdīgo stāvokli VID darbību dēļ.