RĪGA, 16. jūlijs – Sputnik. Skaļi paziņojumi izskanēja Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) sistēmas izmeklēšanas komisijas sēdē 15. jūlijā. Saskaņā ar deputātu paziņojumu, viņu rīcībā ir dokumenti, kuri var kļūt par pamatu krimināllietu iesākšanai.
Tie tiks nodoti Ģenerālprokuratūras izskatīšanai, vēsta TV3.
OIK sāga izvēršas nesteidzīgi: parakstus ar izmeklēšanas komisijas izveidošanu savāca jau maija sākumā, taču aizritējušajos mēnešos notika tikai divas pilnvērtīgas sēdes.
Sēdes laikā 15. jūlijā deputāti nolēma nosūtīt vairākus desmitus pieteikumu par zaļās enerģijas atbalstīšanu premjerministram, ekonomikas un iekšlietu ministram. Ģenerālprokuroru lūgs deleģēt komisijā prokuroru, jo ir gaidāmas jaunas krimināllietas.
"Jā, mums ir pamatotas aizdomas par jaunām krimināllietām. Par šīm aizdomām es gan pašreiz nerunāšu," paziņoja komisijas vadītāja Ieva Krapāne (KPV LV).
Pēc viņas sacītā, viņa runāja ar uzņēmējiem, kuri ir gatavi atklāt OIK sistēmas aizkulises. Pēc viņas kolēģu sacītā, var izsecināt, ka runa ir par izmeklēšanām, kuras novērtēja OIK ietekmi un kuras, iespējams, tika veiktas negodprātīgi.
Taču opozīcija pārmet Krapānei vienpersonisku ekspertu atlasi un pārāk lēnu darbu.
Amatpersonu atbildes komisija gaidīs mēnesi, līdz augusta vidum.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, OIK sistēmas izmeklēšanas komisijas sastāvs no sākta gala izraisīja nopietnus jautājumus. Tostarp, tajā tika iekļauts bijušais ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens, tātad izmeklēšanā piedalīsies iestādes vadītājs, kura bija atbildīga par šīs izmeklēšanas priekšmetu.
Ir jautājumi arī attiecībā uz Ievas Krapānes kompetenci.
OIK ir elektrības cenas daļa, ko valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam – dotācijām mazajām HES, vēja parkiem, biomasas pārstrādes uzņēmumiem, biogāzes stacijām un citiem elektroenerģijas ražotājiem, kuri izmanto atjaunojamos resursus. OIK atbalsta mehānisms sāka darbu Latvijā no 2008. gada, taču pēdējo gadu laikā izraisīja daudzus skandālus un aizdomas par krāpšanos.