RĪGA, 12. jūlijs — Sputnik. Latvijas nodokļu politikai nepieciešama dziļa reforma, taču tas ir neiespējami, kamēr pie varas ir cilvēki bez kompetences ekonomikā, paziņoja Saeimas deputāts, zivjrūpnieks Didzis Šmits intervijā žurnālam "Otkritij gorod".
Viņš novērojis, ka daudzi politiķi pat nesaprot, kā veidojas budžets, un interesējas tikai par tā sadali.
Vienlaikus situācija uzņēmējdarbībā ir bēdīga.
"Mēs esam izveidojuši birokrātisku nodokļu sistēmu, kas pilnībā bloķē jebkādu privāto iniciatīvu. Ēnu ekonomika pie mums veido 25% - ceturto daļu visas valsts ekonomikas!
Taču jautājums, kā visu padarīt legāli, nav atrisināms, ķerot uz ceļiem cilvēkus ar skaidro naudu. Vajag mainīt nodokļu apstākļus biznesam, kas strādā nevis eksportam, bet valsts iekšienē. Uzņēmēji vienkārši nevar samaksāt nodokļus," atzīmēja Šmits.
Kā atrast līdzsvaru
Deputāts izmantoja Lafera līkni, lai paskaidrotu, kā izlabot situāciju. Līknes vienā galā nodokļu nav, otrā – visi atdod valstij simt procentus ienākumu, un galu galā ne vienā ne otrā gadījumā budžets neko nesaņems, jo neviens negrib strādāt valsti ar simtprocentīgu nodokļu likmi.
"Valsts varas meistarība ir nokļūt šajā līknē punktā, kur no nodokļiem budžetā nonāks maksimāla summa. Taču, ja tu šo punktu pabīdi uz nodokļu palielināšānas pusi, budžets sāk zaudēt līdzekļus.
Latvijā nozarēs, kas strādā valsts iekšējā tirgū, šim punktam jau sen paiets garām. Problēma ir tā, ka pie varas esošie cilvēki to ne tikai nesaprot – daudzi pat nezina, ka pastāv tāda teorija.
Cilvēki valdībā ir pārliecināti, ka, palielinot nodokļus, viņi palielinās budžeta ienākumus. Tas ir absolūti nepareizi," atgādināja Šmits.
Kā piemēru viņš minēja PVN samazināšanu dārzeņiem un augļiem no 21 līdz 5%. Jau pirmajā gadā valsts šajā jomā iekasēja vairāk nodokļu nekā agrāk.
Vēl viens piemērs – Maroka. Lai attīstītu zivju pārstrādi no nulles, zivju pārstrādātājiem dāvāja desmit gadus ilgas nodokļu brīvdienas. Rezultātā Maroka ieņem līdera pozīcijas šajā nozarē, tātad iekasē lielas summas nodokļos.
"Bet pie mums valsts izspiež visu no pieciem tūkstošiem lielo uzņēmumu, nevis pārdomā jautājumu: kā panākt, lai būtu desmit tūkstoši tādu uzņēmumu. Protams, tam vajadzīgas investīcijas," atzīmēja Šmits.
Pat Jēzus Kristus nepalīdzēs
Ir gandrīz neiespējami piesaistīt valstī investorus, uzsvēra deputāts. Viņš aprēķināja, ka zivju pārstādes uzņēmuma darbības uzsākšana ar 50 darbiniekiem, ar algu tūkstoš eiro apmērā pēc nodokļu nomaksas un 18 miljonu eiro apgrozījumu, Latvijā ir neizdevīgāka nekā Lietuvā, Igaunijā, Polijā un Čehijā. Problēmu rada ne tikai nodokļi, bet arī elektroenerģijas augstās izmaksas.
"Jābūt trakam cilvēkam, lai šodien Latvijā atvērtu tādu rūpnīcu," uzskata Šmits.
Situācija ir jālabo, taču Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītāja Andra Ozola nomaiņa nelīdzēs.
"Es neesmu viņa advokāts, taču ticiet man: pat ja tagad aģentūras priekšgalā stāsies Jēzus Kristus, nekas nemainīsies. Ko var pastāstīt par Latviju? Ka tā ir skaista valsts, ka te nav terorisma? Tas viss ir labi, taču, tiklīdz investors paņems kalkulatoru un parēķinās, nekas nenotiks," uzsvēra Šmits.
Viņš nebūt neapgalvo, ka zina visu, taču viņš pats premjera vietā piesaistītu politikas izveidē katras nozares profesionāļus, lai viņi strādātu cilvēku labā.