RĪGA, 06. jūlijs – Sputnik. Iedzīvotāju skaita pieauguma rezultātā Āfrikā gaidāma krasa ekosistēmu degradācija lielākajā daļā skaitu, ņemot vērā iedzīvotāju blīvuma straujo pieaugumu un dabas resursu barbarisko ekspluatāciju, vēsta zinātnieki izdevumā Scientific Reports.
"Mūsu slēdzieni neatbilst ANO stabilās attīstības programmai. Tā vienkārši neietver pasākumus, kas ļautu ierobežot iedzīvotāju skaitu un blīvumu. Āfrikas valstīm jāievieš konkrēti pasākumi iedzīvotāju skaita ierobežošanai, lai to īstenotu," konstatēja Korijs Bredšovs (Corey Bradshaw) no Flindersa universitātes Adelaidā (Austrālija).
ANO pašreizējās prognozes liecina, ka jau gadsimta vidū planētas iedzīvotāju skaits tuvosies 9,9 miljardiem, un 2053. gadā pārsniegs 10 miljardu slieksni. Īpaši lielā mērā – līdz 2,5 miljardiem - pieaugs iedzīvotāju skaits Āfrikā. Pie tam ASV iedzīvotāju skaits pieaugs tikai par 223 miljoniem, Āzijas – par 900 miljoniem, bet eiropiešu skaits saruks aptuveni par 12 miljoniem, informē RIA Novosti.
Nevalstiskās organizācijas PRB eksperti uzskata, ka lielākās sociāldemogrāfiskā problēmas pasaulē radīs fakts, ka iedzīvotāju skaita lielākais pieaugums būs vērojams vissliktāk attīstītajās valstīs, kas jau saskaras ar grūtībām ekoloģijas un infrastruktūras jomās un nespēj segt pilsoņu vienkāršākās ikdienas vajadzības.
Bredšovs un viņa kolēģis Enriko di Minins (Enrico di Minin) no Helsinku universitātes (Somija) nolēma noskaidrot, kā Āfrikas iedzīvotāju skaita tālākais pieaugums un ekonomikas attīstība ietekmēs dabu kontinentā.
Šim nolūkam zinātnieki apkopoja esošos statistikas datus par to, kā mainījies iedzīvotāju blīvums un citi demogrāfiskie rādītāji kontinentā, un salīdzināja ar to, kā pasliktinājusies ekoloģiskā situācija dažādos Āfrikas nostūros. Informāciju zinātnieki apvienoja ar ANO prognozēm nākamajiem simt gadiem un izcēla faktorus, kuri visspēcīgāk ietekmēs ekosistēmu stāvokli un dzīvnieku izmiršanas tempus.
"Mūsu aprēķini liecina, ka ekoloģiskā situācija visvairāk bija atkarīga no viena parametra – iedzīvotāju blīvuma. Tātad visvairāk apdzīvotās Āfrikas valstis jau ir cietušas un nākotnē cietīs vēl vairāk apkārtējās vides degradācijas dēļ. Ir arī patīkami izņēmumi – Botsvāna, CĀR, Namībija un Kongo šajā ziņā rīkojas labāk nekā viņu kaimiņi," turpināja demogrāfs.
Viņš atgādināja, ka pārapdzīvotības un tās nesto ekoloģisko seku dēļ visvairāk cietīs nevis ekvatoriālās Āfrikas valstis, kur iedzīvotāju skaits augs visātrāk, bet DĀR, Svazilenda un virkne valstu kontinenta ziemeļos – Maroka, Alžīra un Gana.
Interesanti, ka situāciju ekoloģijas jomā gandrīz neietekmēja IKP līmenis, tāpat kā ekonomikas kopējā struktūra. No otras puses, iedzīvotāju mantiskās noslāņošanās samazināšanās un labklājības pieaugums tikai paātrināja ekosistēmu sabrukumu un dzīvnieku izmiršanu.
No vienas puses, tas neatbilst dažiem stabiliem priekšstatiem par to, ka ekonomika, ražošanas efektivitāte un ekoloģija ir atkarīgas viena no otras, taču, no otras puses, kā atzīmēja Minins, pilnībā atbilst tam, kā mainījies stāvoklis jaunattīstības valstīs Āzijā, kas nesen pārdzīvojušas līdzīgus demogrāfiskos procesus.
Abi demogrāfi ir pārliecināti: visi šie fakti liecina, ka Āfrikas ekosistēmas lemtas degradācijai un gandrīz pilnīgai iznīcībai, ja ANO arī turpmāk ignorēs minētās tendences un nepacentīsies ierobežot iedzīvotāju skaita pieaugumu Āfrikas valstīs.