ASV ārējais parāds ir pārsniedzis 22 triljonus dolāru, un teju teju gaidāma parādu krīze, brīdināja avīze The Wall Street Journal. Milzīgie izdevumi parāda apkalpošanai noveduši pie budžeta deficīta gandrīz triljona dolāru apmērā. Nav vairs gandrīz nekādu manevra iespēju: lai izvairītos no katastrofas, ir jāsamazina izdevumi sociālajiem pabalstiem. Par to, kāpēc Vašingtona ir gatava risināt budžeta problēmas uz pensionāru un mazturīgo rēķina, portālā RIA Novosti stāsta Nataļja Dembinska.
Kā lavīna
Februārī ASV valsts parāds pārsniedza 22 triljonus dolāru – 78% IKP. Pie tam tās ir tikai federālās valdības finansiālās saistības, neskaitot štatus un pašvaldības.
Situācija federālajā budžetā ir tuva kritiskajai. 2018. finanšu gadā deficīts ir pieaudzis līdz 779 miljardiem dolāru – tas ir maksimālais rādītājs kopš 2012. gada.
Kongresa Budžeta pārvaldes (CBO) dati liecina, ka 2019. gadā rādītājs sasniegs 900 miljardus dolāru, vairāk nekā 4% IKP, vairāk nekā viss valsts aizsardzības budžets. Šajā jomā zināma nozīme ir arī parāda apkalpošanai nepieciešamajiem izdevumiem.
2018. gada budžetā lielākie izdevumu panti bija sociālās apdrošināšanas programmas (Social Security, 987 miljardi dolāru), aizsardzība (874,4 miljardi dolāru). Medicare un Medicaid — 582 un 400 miljardi dolāru atbilstoši. Valsts parāda apkalpošanai bija jāatvēl vien nedaudz mazāka summa — 310 miljardi dolāru.
Iemīdīta taciņa
Finansiālo saistību pieauguma tempu ziņā tagadējam Baltā nama saimniekam konkurentu nav. Tiem 19,9 triljoniem, ko Tramos saņēma mantojumā no Obamas, viņš pamanījies pievienot vēl 2,4 triljonus, neskatoties uz solījumiem astoņu gadu laikā likvidēt priekšgājēja parādus. Pašreizējās administrācijas laikā parāds pieaug visātrāk pēdējo sešu gadu laikā, un, saskaņā ar Bloomberg aplēsēm, tuvāko divu gadu laikā valsts aizlienēs vēl 4,4 triljonus.
Lielā mērā tas ir pērnā gada nodokļu reformas, kā arī aizsardzībai atvēlēto līdzekļu pieauguma rezultāts. Radikāli samazinot peļņas nodokli – no 35 līdz 21 procentam, Tramps ir atvieglojis dzīvi biznesam, korporācijām un uzņēmumiem, taču budžetam tas izmaksāja pusotru triljonu.
"Budžeta deficīta un valsts parāda ātrais pieaugums ir bīstamākā problēma, ar ko saskārusies Amerikas federālā valdība," ir pārliecināts Hārvardas universitātes profesors Mārtins Feldstains, Ekonomikas konsultantu padomes priekšsēdētājs Ronalda Reigana prezidentūras laikā.
Mīnus divi triljoni
Ekonomists uzskata, ka valdībai nāksies celt nodokļus vai samazināt izdevumus, lai izvairītos no parādu krīzes. Pirmais variants palēninās ekonomisko izaugsmi, otrais – pasliktinās parāda un IKP proporciju.
Eksperts uzsvēra, ka "aizsardzības izdevumu samazināšana zem noteikta līmeņa ir neiespējama". Mazāk nekā 3% IKP tuvāko desmit gadu laikā nebūs, toties palielināšana ir iespējama. Tāpēc valdībai atliek viena izeja augošā deficīta ierobežošanai – "apšņāpt" sociālās izmaksas un pabalstus.
Jāpiebilst, ka likumdevēji jau ir nostājušies uz šī ceļa. 2020.finanšu gada budžeta projektā paredzēti aizsardzības izdevumi 4,7 triljonu dolāru apmērā, absolūts rekords. Bet sociālā aprūpe ir samazināta.
Piemēram, tiks samazināts trūkumcietējiem paredzētās veselības aprūpes valsts programmas (Medicaid) finansējums par 1,5 triljoniem dolāru, personām no 65 gadu vecuma paredzētās medicīniskās apdrošināšanas nacionālās programmas (Medicare) finansējums par 845 miljardiem un sociālās nodrošināšanas (Social Security) finansējums par 25 miljardiem. Abas pēdējās ir aktuālākās programmas pensionāriem, invalīdiem un aprūpējamiem. Tās Donalds Tramps apsolīja neaiztikt.
Tiesa, pēc Feldstaina domām, sociālie izdevumi tik un tā ir pārāk lieli. Viņš atgādināja, ka, saskaņā ar prognozēm, līdz 2029. gadam federālie izdevumi abām galvenajām veselības aprūpes programmām no pašreizējiem 5,5% IKP pieaugs līdz 7,2% un tālākā nākotnē tikai palielināsies.
Apvedis ap pirkstu
Lai nepieļautu tādu scenāriju, ekonomists ieteica vēl vairāk "nožņaugt" sociālo atbalstu, piemēram, pacelt pensijas vecumu līdz 70 gadiem un "saistīt to ar gaidāmo dzīves ilgumu". "Izņēmumi pieļaujami personām ar zemu ienākumu līmeni," viņš precizēja.
Veselības aprūpei, studentiem un pārtikas produktu atbalsta programmai (SNAP) paredzēto izdevumu samazināšanas kursu Tramps sācis jau 2017.gadā. Mērķis – budžeta līdzsvara atjaunošana un aizsardzības finansējuma palielināšana. Vienlaikus pirms diviem gadiem intervijā konservatīvajam izdevumam Daily Signal viņš paziņoja: "Es neplānoju samazināt sociālo nodrošinājumu kā jebkurš cits republikānis, un es neaiztikšu Medicare vai Medicaid."
CNBC atzīmēja, ka faktiski Tramps ir apvedis vēlētājus ap pirkstu. Solījumi saglabāt un uzturēt programmas Medicare un Medicaid padarīja viņu par pirmo republikāni kopš 1988. gada, kurš uzvarējis vēlēšanās Pensilvānijā un Mičiganā, un pirmo kopš 1984. gada – Viskonsinā, atgādināja telekanāls.
"Saprotiet: Trampa budžets ir vērienīgākā bagātību nodošana bagātniekiem no strādniekiem, kādu mēs jebkad esam redzējuši," konstatēja Demokrātiskās partijas prezidenta kandidāts sociālists Bērnijs Sanderss.