RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Sabiedrības sapulces laikā, kurā tika apspriests sašķidrinātās dabasgāzes (SDG) termināļa būvniecības projekts Saulkrastu novadā, cilvēki izteica asu neapmierinātību, vēsta Mixnews.lv.
Latvijai SDG termināļa Skultes ostā un gāzesvada būvniecība līdz Inčukalna gāzes krātuvei it kā ir izdevīgs projekts. Paredzēts, ka terminālis Rīgas līcī spēs uzņemt gāzes kuģus ar ietilpību no 40 tūkstošiem līdz 174 tūkstošiem kubikmetru. Savukārt gāzesvads, kura kopējais garums būs 39,5 kilometri, no kuriem 5,5 kilometri – zemūdens daļa, transportēs gāzi no ostas uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi.
Projektu plāno īstenot kompānija Skulte LNG Terminal, kuras padomes priekšsēdētājs ir Pēteris Aloizs Ragaušs – latviešu izcelsmes amerikānis. Viņš paziņoja, ka Skultes terminālim ir visas iespējas kļūt vislētākajam sašķidrinātās dabasgāzes terminālim pasaulē Inčukalna gāzes krātuves tuvuma dēļ.
Regazifikācijas cena terminālī ar ikgadējo slodzi pusmiljarda kubikmetru gāzes apmērā varētu sastādīt 10 tūkstošus eiro par tūkstoti kubikmetru. Tik zems termināla tarifs padara gāzes cenu ļoti pievilcīgu tirgotājiem gāzes tirgū.
Netīrs līcis un tīra krāpšana
Taču, kā noskaidrojies, ne tik rožaini uz iespējamo SDG termināļa būvniecību raugās Saulkrastu novada iedzīvotāji, viņu noskaņojums solās sabojāt ieceri. Cilvēkus interesē, kāda ir šī projekta ietekme uz iedzīvotāju ikdienu, apkārtējo vidi un tūrismu.
Izņemot to, cilvēkus uztrauca iespējamai nekustamo īpašumu cenas kritums šajā rajonā, troksnis, nepatīkamā smaka un citi būtiski negatīvi aspekti. Izskanēja pat bažas sakarā ar to, ka hlors var nodarīt kaitējumu jūras ūdenim un tā iemītniekiem. Taču nekādu ekspertu vērtējumu tam visam joprojām nav, kas izraisīja īpašas raizes tiem, kas bija ieradis uz projekta apspriešanu.
Tiesa, Latvijas Nacionālā gāzes termināļa biedrības pārstāvis un projekta vadītājs Renārs Miķelsons pastāstīja iedzīvotājiem, ka lēmums par projekta apstiprināšanu tiks pieņemts tikai un vienīgi uz dziļas tā ietekmes uz apkārtējo vidi izvērtēšanas pamata. Termināļa ietekmes izvērtēšanai piesaistīs arī Veselības inspekciju. Un šobrīd ziņojums jau ir sagatavošanas stadijā.
Taču iedzīvotāji turpināja izteikt raizes, ka ziņojums paliks tikai un vienīgi ziņojums, un procedūra tiks veikta "tikai uz papīra", un viņus vienkārši piekrāps. Turklāt Saulkrastu iedzīvotājus satrauca tas, ka tik svarīga projekta apspriešanā nepiedalās neviens oficiāls valsts iestādes pārstāvis, bet gan tikai privāto firmu pārstāvji, un tas, ka ar projekta ietekmes uz apkārtējo vidi izvērtēšanu nodarbosies pats būvniecības pasūtītājs.
Taču Miķelsons centās pierādīt cilvēkiem, ka viņi kļūdās. Pēc viņa sacītā, terminālis atradīsies apmēram 2,5 kilometru attālumā no jūras piekrastes, tādēļ trokšņa negatīvā ietekme, kurš radīsies termināļa būvniecības un ekspluatācija procesa rezultātā, būs minimāls. Savukārt iztvaicēšanai terminālī izmantos sašķidrināto gāzi, kura rada daudz mazāk kaitīgo izmešu, nekā dīzeļdegvielas vai propāna izmantošana ģeneratoru un kompresoru darbā.
Turklāt Saulkrastu iedzīvotājiem lika saprast, ka viņiem būs piekļuve lētākai dabasgāzei. Un arī Latvijai šis termināls kļūs par enerģētiskās drošības garantu.
Valdība izlems
Taču cilvēki paziņoja, ka ir gatavi pārmaksāt par gāzi, lai tikai Rīgas jūras līcis paliek tīrs. Un, acīmredzot, atnākušie grasās veidot petīciju pret SDG termināļa būvniecību, jo jautājums par to, cik parakstu būs nepieciešams projekta atcelšanai, tika uzdots.
Atbildes kārtā Saulkrastu iedzīvotājiem tika pateikts, ka galīgo lēmumu par Skulte LNG Terminal projekta palaišanu pieņems Latvijas valdība.
Iepriekš ziņots, ka termināļa projektu bija paredzēts finansēt uz Eiropas Infrastruktūras attīstības fonda The Connecting Europe Facility līdzekļu rēķina, piesaistot privāto stratēģisko investoru, banku aizdevumus un citus līdzekļu piesaistes veidus.
Taču Eiropas Komisija, kā zināms, neatbalstīja līdzfinansējuma piešķiršanu nevienam Baltijas valstu projektam SDG jomā. Arī Latvijas valsts atteicās finansēt SDG termināļa būvniecību.