RĪGA, 29. jūnijs – Sputnik. Pagājušais gads atnesa lielu peļņu firmām, kuras izsniedz ātros kredītus. Pieaudzis ne vien kredītņēmēju, bet arī parādnieku skaits, vēsta TV3.
Situācija varētu mainīties pēc 1. jūlija, kad spēkā stāsies likuma grozījumi, kuri vēl vairāk ierobežos nebanku kreditēšanu.
2018. gadā ātro kredītu apjoms pārsniedza 260 miljonus eiro, tas ir par 10% vairāk nekā pirms gada.
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzskata, ka pērn nebanku kreditēšanas tirgus bija stabils, taču saglabājas nepatīkama tendence – cilvēki arvien biežāk cenšas pagarināt kredīta atmaksas termiņu.
Pērn gandrīz puse iedzīvotāju bija spiesti pagarināt kredītu trīs un vairāk reižu.
Vienlaikus tam 2018. gadā par 16% pieauga kredītu skaits, kuri tika nodoti parādu piedzīšanai. Trešā daļa no tiem ir nebanku kredīti.
Situācija var uzlaboties šogad saistībā ar jaunajiem ierobežojumiem šajā nozarē. Daļa no tiem stājās spēkā 1. janvārī – tagad šādām firmām bargāk jāpārbauda kredīta pieteicēju maksātspēja, turklāt ir ierobežota summa, kuru var aizņemties uz 30 dienām, un ir aizliegts pagarināt kredītu vairāk nekā divas reizes.
Vēl bargāki noteikumi kļūs pēc 1. jūlija – spēkā stāsies procentu likmes ierobežojums un aizliegums reklamēt šādus kredītus.
Kam tas ir izdevīgi
"Cilvēkam, ja arī vajadzēja aizņemties, piemēram, 100 vai 150 eiro uz 30 vai 40 dienām, šādu veidu aizdevumi nebūs pieejami. Cilvēkam, ja atļaus maksātspēja, tiks piedāvātas lielākas summas, kas varbūt no vienas puses raisa jautājumu, vai cilvēkam vajag aizņemties lielāku summu, nekā tajā brīdī nepieciešams," uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.
Tas var nozīmēt to, ka par lielākiem kredītiem ar ilgāku atmaksas termiņu cilvēkiem nāksies pārmaksāt, uzskata asociācijā. Tāpat Āboltiņš norādīja, ka izmaiņas likumdošanā ietekmēs tirgu – ne visas firmas būs spējīgas tām pielāgoties.
"Es teiktu, ka 2020. gada pirmajā pusgadā tas varētu parādīties. To, ko mēs redzam, šī gada pavasarī viens no distances kreditētājiem pārtrauca savu darbību un apturēja licenci. Un, es domāju, ka tas ir jau pirmais signāls grozījumiem."
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā uzskata, ka tirgus var samazināties, turklāt koncentrācija tirgū ne vienmēr nāk par labu patērētājiem.
"It sevišķi reklāmas ierobežojums parasti dod varu lielajiem un zināmajiem komersantiem, tāpēc tiem parasti arī patīk reklāmas ierobežojumi, jo jaunajiem, mazajiem praktiski nav iespējas ienākt tirgū, jo viņi par savu pakalpojumu nevar informēt. Un tā, manuprāt, nav tā labākā lieta," turpina centra direktore Baiba Vītoliņa.
Vītoliņa uzskata, ka reklāmas ierobežošana būs jāpārskata. Ne vien tāpēc, ka šis lēmums tika pieņemts steigā pirms vēlēšanām, bet arī tāpēc, ka tas rada pārāk lielu telpu interpretācijai.