RĪGA, 16. jūnijs – Sputnik. Krievijas vēstniecība Latvijā reaģēja uz nesenajiem Saeimas lēmumiem par pieminekli Atbrīvotājiem Rīgā un Sarkanās armijas formastērpa un PSRS simbolikas aizliegšanu sapulču, gājienu un piketu laikā.
"Zaimojošu iniciatīvu konveijers" Latvijas Saeimā turpina "karot" ar sirmgalvjiem-veterāniem, aizliedzot viņiem valkāt padomju formastērpu publiskos pasākumos LR, un sapņo par "bastiona" – pieminekļa Latvijas un Rīgas Atbrīvotājiem no vācu fašistu iekarotājiem – krišanu!" teikts paziņojumā, kurš publicēts vēstniecības Facebook lapā.
Ceturtdien, 14. jūnijā, Latvijas Saeima atbalstīja portālā Manabalss.lv publicēto petīciju par pieminekļa Atbrīvotājiem uzspridzināšanu/demontāžu Rīgā. Šis lēmums izraisīja sašutuma vilni gan sabiedrībā, gan politiķu vidū. Uz skandalozo izlēcienu reaģēja arī Krievijas Ārlietu ministrija (ĀM).
Maskava aicina Latvijas Saeimu ieklausīties ievērojamas valsts iedzīvotāju daļas viedoklī. Pieminekļa jautājumu dēvē par "jūtīgu" un, pieņemot galīgo lēmumu, lūdz Saeimu atcerēties, ka daudzi Latvijas iedzīvotāji iestājas pret tā nojaukšanu.
Turklāt KF ĀM atgādināja, ka likumdošanas iniciatīva par pieminekļa nojaukšanu ir pretrunā ar Rīgas saistībām vienošanās ietvaros starp Krievijas un Latvijas valdību Latvijas teritorijā dzīvojošo KF militāro pensionāru un viņu ģimenes locekļu sociālās aizsardzības jautājumos. Dokumentā ir minēts punkts, kurš nosaka Latvijas atbildību "nodrošināt memoriālo kompleksu aprūpi, labiekārtošanu un saglabāšanu" Latvijā.
Saeimas nolūks izskatīt jautājumu par pieminekļa nojaukšanu pārsteidza nesagatavotu Rīgas mēru Daini Turlo. Viņš pateica, ka šī situācija viņam atgādinot grāmatu dedzināšanu Viduslaikos, un nosauca petīciju atbalstījušos cilvēkus par mežoņiem.
Tāpat Turlais pauda nesaprašanu sakarā ar Latvijas varasiestāžu nolūku pārkāpt starpvaldību vienošanos ar Krieviju par memoriālo kompleksu aizsardzību, kas secināms no lēmuma par iniciatīvu par pieminekli Atbrīvotājiem. Mērs norādīja, ka, ja pieminekli nojauks, atbildēt par šo diplomātijas pārkāpumu nāksies Latvijas ĀM.
Formastērpa aizliegums
Izņemot petīcijas atbalstīšanu par pieminekļa nojaukšanu, kurš simbolizē uzvaru pār fašismu, Saeima izdomāja vēl vienu vēstures zaimošanas veidu. Trīspadsmitajā jūnijā Latvijas Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija atbalstīja trešajā lasījumā grozījumus, kuri paredz aizlieguma ieviešanu publiskos pasākumos valkāt PSRS un nacistiskās Vācijas formastērpu.
Grozījumi likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" paredz, ka šo pasākumu laikā tiks aizliegts izmantot bijušās PSRS, tās bijušo republiku, nacistiskās Vācijas bruņoto spēku un represīvo iestāžu formastērpus, tostarp stilizētā veidā. Par šī aizlieguma pārkāpšanu plānots piemērot naudas sodu līdz 70 soda vienībām privātpersonām, un līdz 580 – juridiskajām.
Tāpat gājienu, piketu un sapulču laikā nedrīkstēs izmantot arī "šī apģērba elementus, kuru vizuālais saturs (aksesuāri, atšķirības zīmes, nozīmītes, uzpleči, aprīkojums) ļaus viennozīmīgi identificēt norādītos bruņotos spēkus vai represīvās iestādes". Aizliegums iekļauj bijušās PSRS un tās republiku karogu, ģerboņu un himnu izmantošanu sabiedriskos pasākumos, kā arī nacistiskās Vācijas, svastikas, SS zīmju un padomju simbolu – sirpja un āmura ar piecstaru zvaigzni izmantošanu.
KF Sabiedriskās palātas Sabiedriskās diplomātijas attīstības, humanitārās sadarbības un tradicionālo vērtību saglabāšanas komisijas priekšsēdētāja Jeļena Sutormina paziņoja, ka vērsīsies ANO Ģenerālajā Asamblejā sakarā Sarkanās armijas formastērpa valkāšanas aizliegumu sabiedrisko pasākumos Latvijā, pielīdzinot to nacistiskās Vācijas formastērpam.
Sabiedriskā aktīviste atgādināja, ka 2015. gadā Ņujorkā ANO Ģenerālās Asamblejas 70. sesijas plenārsēdē tika pieņemta rezolūcija "Cīņa ar nacisma, neonacisma un citu prakses veidu slavēšanu, kuri veicina mūsdienu rasisma formu, rasu diskriminācijas, ksenofobijas un ar to saistītas neiecietības eskalāciju".
Krievija cer saņemt attiecīgu principiālu Latvijas Eiropas Savienības partneru un starptautisko profila struktūru vērtējumu, kuras ir tik rūpīgas attiecībā uz cilvēktiesību jautājumiem un vēstures tematiem, galvenokārt, kad lieta neskar rietumvalstis.
Krievijas ĀM, komentējot likumprojektu par padomju formastērpa aizliegumu, uzsvēra, ka tā ir zaimojoša iniciatīva un ņirgāšanās par padomju karavīru piemiņu, kuri atdeva dzīvības par Latvijas atbrīvošanu.
Eiropas Parlaments vai pretošanās
Taču nav skaidrs, vai Rietumi reaģēs uz situāciju kā to pienāktos darīt. Un, galvenais, vai Latvija paklausīs, ja Eiropas augstākās struktūras centīsies ietekmēt to. Jo, neskatoties uz Eiropas Parlamenta rezolūciju un Eiropas Rasisma un neiecietības apkarošanas komisijas rekomendācijā, šogad, 16. martā, Rīgā notika ikgadējais SS leģionāru maršs.
Turklāt Latvija parlamentārieši, aizverot acis uz Latvijas premjerministra Krišjāņa Kariņa aicinājumiem neiet gājienā, apmeklēja pasākumu.
Savukārt Latvijas Antinacistiskās komitejas pārstāvjus, kuri ieradās gājienā, lai izteiktu protestu, tieši pretēji, nelaida klāt Brīvības piemineklim.
Publicists un sabiedriskais aktīvists Vladimirs Lindermans daudzkārt paziņojis, ka krieviem Latvijā ir kaut kādā veidā jācīnās pret Latvijas varasiestāžu diskriminējošajiem lēmumiem, kuru mērķis ir visa krieviskā iznīcināšana valstī. Lindermans norādīja, ka, neraugoties uz sodu, ir jāvalkā Georga lentītes un nav jābaidās izmantot padomju simboliku 9. maijā.
Publicists apgalvoja, ka Latvijas varasiestādes bīstas krievu dumpja, kurš patiesībā nav bezjēdzīgs un nežēlīgs, taču apzināts un žēlsirdīgs.