RĪGA, 15. jūnijs – Sputnik. Somijas prezidents Sauli Nīniste sniedza intervija amerikāņu mediju kompānijai Bloomberg, kurā novērtēja Ziemeļeiropā radušos ģeopolitisko stāvokli, izskatīja Somijas iestāšanās NATO perspektīvu un komentēja attieksmi pret somu austrumu kaimiņu – Krieviju, raksta Sputnik Igaunija autors Oļegs Ļeontjevs.
Stepju ērglis, brašais kazaks
Pēc Nīnistes domām, militāra konflikta gadījumā Baltijas jūras reģionā karš pārmetīsies uz visu pasauli. "Ja starp Krieviju un NATO izraisīsies karš, tad tas būs Trešā pasaules kara sākums," pārliecināts viņš.
Tieši šī iemesla dēļ Somija nesteidz iestāties NATO, nevēloties palielināt spriedzi austrumu robežā. Pēc Somijas prezidenta sacītā, viņa valsts ir pieradusi rast līdzsvaru starp Rietumiem un Austrumiem un pagaidām negrasās pievienoties kādai no militārajām organizācijām.
Uz Bloomberg lūgumu raksturot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu Sauli Nīniste, kurš regulāri tiekas ar savu Krievijas kolēģi, atbildēja ar klusēšanu, taču vēlāk salīdzināja Krieviju ar kazaku.
"Kazaks paņem to, kas slikti stāv," citēja viņš senu somu teicienu. "Vajag skaidri izteikt savu pozīciju un uzmanīt savu īpašumu," norādīja Nīniste sakarā ar Krievijai izvirzītām pretenzijām.
Somijas prezidenta vārdi, kuru viņš izteica attiecībā uz tiem, kas "apvainojušies uz Krieviju", negribot lika uzsmaidīt, atceroties slaveno ainu ar medaljonu, ko centās atrast netālredzīgais zviedru vēstnieks populārajā kinokomēdijā "Ivans Vasiļjevičs maina profesiju".
ASV prezidentu Donaldu Trampu Sauli Nīniste nosauca par "biznesmeni ar bilances domāšanu". Viņš pastāstīja, ka tikšanās laikā ar ASV prezidentu Vašingtonā 2017. gadā viņš uzdāvināja Trampam vintāžu politisko karikatūru: tajā attēlots tēvocis Sems, kurš skatās uz grāmatvedības grāmatu, kura norāda, ka Somija ir segusi visus savus parādus Amerikas priekšā.
"Nedrīkst līkt vērtības bilancē," uzsvēra Somijas vadītājs.
Somi zina, kā jādraudzējas ar kaimiņiem
Iepriekš jau stāstījām par to, ka atšķirībā no dažām bijušajām brālīgajām republikām Somija pēc PSRS sabrukuma saglabāja lieliskas attiecības ar Krieviju, kuras nespēja sabojāt par pēc Eiropas Savienības iniciatīvas ieviestās sankcijas pret Krieviju.
No sankcijām pret Krieviju, ar nosacījumu, ka tiek atceltas arī Maskavas atbildes sankcijas, vēlētos atteikties 41% respondentu, kuri piedalījās Somijas izdevuma Maaseudun Tulevaisuus aptaujā. Turklāt sankciju pret Krieviju atbalstītāju skaits nepārsniedz 27%.
Kaut arī pēc diviem PSRS un Somijas kariem (1939.-1940. gadā un 1941.-1944. gadā) no Somijas PSRS tika Karēlijas zemes šaurums ar Viborgu, vairākas salas Somu līcī, daļa Ribačija un Sredņija pussalas, kā arī Petsamo apgabals (esošais Murmanskas apgabala Pečenegas rajons), Somijas valdība oficiālā līmenī nekad nav rosinājusi jautājumu par "teritoriju atgriešanu" un valsts robežas pārskatīšanu.
Draudzīgās attiecības starp Somiju un Krieviju ļāva būtiski palielināt Somijas un Krievijas tirdzniecības apgrozījumu, kuru nespēja iedragāt par Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krieviju. Somijas valdībai pateicoties savai stingrajai pozīcijai izdevās aizstāvēt pierobežas sadarbības projektus ar Krieviju un izvairīties no Briseles uzspiestām sankcijām un ierobežojumiem.
Somijas prezidents Sauli Nīniste vairākkārt teicis, ka Krievija nerada draudus viņa valstij, jo austrumu kaimiņienei nav iemesla uzbrukt.