RĪGA, 14. jūnijs – Sputnik. Rīgas 72. vidusskolā atcēla izlaiduma pasākumu 9. klasēm, kurš tika plānots 14. jūnijā, jo valdība aizliegusi šajā dienā rīkot jebkādus oficiālus publiskos pasākumus. Latvijā 14. jūnijs ir sēru diena, šajā dienā no tiek 1941. gada deportāciju piemiņas pasākumi, vēsta Baltkom.
Par izlaiduma svinīgās daļas atcelšanu pastāstīja skolēnu vecāki.
"Dēls pabeidza devīto klasi, nokārtoja eksāmenus. Uzaicināja vecākus uz izlaidumu piektdien, 14. jūnijā, plkst. 15:00. Un tagad saņemu šo: cienījamie vecāki, es tikko zvanīju klases audzinātājai, izrādās, 14. jūnijs ir Komunistiskā terora upuru piemiņas diena, līdz ar ko, mūsu valdība aizliegusi rīkot jebkādus publiskus, oficiālus pasākumus. Visa skolas administrācija – šokā," pastāstīja viens no vecākiem.
Skolas pārstāve Inga Paula paziņoja, ka izlaidums notiks kā plānots, 14. jūnija, taču bez svinīgās daļas.
"Šis izlaiduma datums netika izvēlēts nejauši. Kolīdz mēs saņemam skolēnu sertifikātus par eksāmenu nokārtošanu, skola nozīmē izlaiduma datumu. Šogad šis datums iekrita 14. jūnijā. Tur ir vairāki (sēru dienu – red.) datumi: 25. marts, 8. maijs, 14. jūnijs un 4. jūlijs. Tā kā tās ir nacionālās sēru dienas, rīkot svētkus ir vienkārši neētiski. Svinīgā daļa un atestātu izsniegšana notiks skolā rīt, taču skolā nebūs nekādu dziesmu un deju," pateica 72. vidusskolas pārstāve.
Saeimas deputāts no partijas "Saskaņa", Saeimas Juridiskās komisijas loceklis Valērijs Agešins, komentējot situāciju, paziņoja, ka tikai pašai skolas vadībai jāseko līdzi kalendāram un jāņem vērā sēru dienas, tas ir ētikas jautājums, taču nekādi sodi par izlaiduma rīkošanu 14. jūnijā netiktu piemēroti.
"Mums nekad un nekur pat diskusijas par šo tematu nav bijušas, nevienā Latvijas pilsētā, nedz Saeimas Juridiskās komisijas ietvaros, valdība nekad nav aizliegusi un ierobežojusi skolas saistībā ar izlaidumu rīkošanu. Tā ir viņu pašu izvēle," pateica Agešins.
Viņš uzsvēra, ka nedz administratīvajā, nedz vēl jo vairāk krimināllikumā sankcijas par izlaidumu rīkošanu sēru dienās nav paredzētas.
Saskaņā ar Latvijas Valsts arhīva datiem, 1941. gada 14. jūnija deportāciju rezultātā Latvija zaudēja ne mazāk kā 15 425 iedzīvotājus — latviešus, ebrejus, krievus, poļus, tostarp, 3 751 bērnu vecumā līdz 16 gadiem.
No Torņakalna stacijas 1941. gada 14. jūnijā uz Sibīriju no Rīgas un tuvākās apkārtnes tika izvests tūkstošiem ģimeņu. Par godu deportēto piemiņai stacijā uzstādīts piemiņas akmens un preču vagons.
Šogad 25. marta piemiņas pasākumu laikā prezidents Raimonds Vējonis uzvēla daļu atbildības par šiem traģiskajiem notikumiem uz latviešiem. Viņš atgādināja, ka deportācijas 1949. gada martā īstenoja ne tikai speciāli šim nolūkam ievestais karaspēks un čekisti.
"Savus līdzcilvēkus represijām brīvprātīgi vai pret savu gribu, aiz bailēm vai pārliecības nodeva arī kaimiņi, radi un pašu novadnieki. Padomju vara un partija deva rīkojumu, bet Latvijas iedzīvotāji, starp tiem arī latvieši, bija tie, kas šo rīkojumu izpildīja. Gan partijas biedri un komjaunieši, gan VDK darbinieki. Tie, kas uzrādīja un aizveda, tie kas apsargāja. Arī tie, kas klusēja. Šī vaina ir daļa no mūsu tautas mantojuma, jo katru varas mašinēriju darbina cilvēks," - atzīmēja prezidents.