RĪGA, 11. jūnijs – Sputnik. Izglītības reformas gaitā Latvija atkāpjas no izstrādātā divvalodu izglītības modeļa, kas labi pildīja savas funkcijas, paziņoja EDSO augstais komisārs mazākumtautību jautājumos Lamberto Zanjērs.
"Latvijā, ko apmeklēju martā, redzu nospraustos izglītības reformas mērķus, kas būtībā nozīmē atkāpšanos no agrāk labi strādājušā divvalodu izglītības modeļa, kura pamatā bija manas organizācijas ieteikumi," Zanjērs paziņoja sarunā ar RIA Novosti.
Savas vizītes laikā martā Zanjērs tikās ar sabiedrisko organizāciju pārstāvjiem. Sarunas bija veltītas jautājumiem par skolu izglītības pāreju pie mācībām latviešu valodā. Biedrības "Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija" valdes priekšsēdētājs un Saeimas deputāts Igors Pimenovs atklāja, ka Zanjērs nosodījis skolu pāreju uz latviešu valodu "faktiski bez konsultācijām ar skolēnu vecākiem". Eiropas komisārs tika iepazīstināts ar Latvijas vecāku sapulces rezolūciju angļu valodā, kur nepārprotami pausta krievu skolu audzēkņu vecāku vēlme saglabāt izglītību dzimtajā valodā.
Tiesībsardze Elizabete Krivcova norādīja, ka EDSO negatīvi novērtējusi skolu reformu Latvijā, taču atsauksmei ir ieteikuma raksturs, un tās izpilde nav obligāta. Jāpiebilst, ka valdība cenšas neinformēt sabiedrību par tamlīdzīgiem vērtējumiem.
Iepriekš Zanjērs pavēstīja, ka ir nobažījies par izglītības likumu Latvijā un kritizēja valsts soļus nepilsoņu jautājumā. Pērnā gada oktobrī sarunā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu eirokomisārs atzīmēja, ka pievērsis uzmanību "Krievijas bažām par iespējamo diskrimināciju starp Eiropas Savienības valodām un citām valodām".
Latvijas Saeima ir apstiprinājusi Izglītības likuma grozījumus, kuri paredz pāreju pie mācībām latviešu valodā, un prezidents Raimonds Vējonis tos parakstīja. Reformu mazākumtautību mācību iestādēs plānots noslēgt līdz 2021.-2022. mācību gadam.
Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji reformu uztver ļoti negatīvi, valstī vērojams protestu vilnis. Maskava apsolīja darīt visu iespējamo, lai panāktu Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju tiesību aizsardzību. Krievijas ĀM regulāri piesaista ANO, ES, EDSO un Eiropas Padomes tiesībsargājošo iestāžu uzmanību Latvijas valdības diskriminējošajai politikai valodu jomā. Sakarā ar skolu reformu Latvijā Krievijas Valsts dome pieņēma paziņojumu par ekonomiskajiem pasākumiem pret Latviju.
Latvijā dzīvo mazāk nekā divi miljoni cilvēku. Valsts valodas statuss valstī piešķirts tikai latviešu valodai. Krievu valodā runā aptuveni 40% valsts iedzīvotāju, taču tai ir svešvalodas statuss.