RĪGA, 6. jūnijs – Sputnik. Ieilgušo krīzi EPPA izprovocēja rusofobi no Ukrainas, Baltijas un Polijas, tā varēja novest pie Eiropas Padomes sabrukuma, paziņoja Federācijas Padomes vadītāja Valentīna Matvijenko, vēsta RIA Novosti.
"Uzticību EPPA iedragāja ieilgusī krīze, kuru iniciēja izmisīgie rusofobi no Ukrainas, Baltijas, Polijas – mūsu, pēdiņās, draugi… Šī krīze tik ļoti pasliktinājās, ka varēja novest pie Eiropas Padomes kā Eiropas mēroga starptautiskās struktūras sabrukuma," pateica Matvijenko.
Viņa norādīja, ka patlaban vērojami soļi situācijas labojumam, ko veic EPPA vadība un lielākā daļa parlamentu delegāciju. Pēc Matvijenko sacītā, lēmumu par to, vai Krievija piedalīsies EPPA darbā, pieņems līdz jūnija vidum.
"Es domāju, ka līdz jūnija vidum Krievijas Federācijas lēmums tiks pieņemts, pēc izskatīšanas ĀM starpnozaru komisijā un nepieciešamiem politiskiem lēmumiem," pateica Matvijenko.
Atgādināsim, ka EPPA Reglamenta komiteja piedāvāja piešķirt Krievijas delegācijai dalības pilnvaras jūnija sesijā. Attiecīgu rezolūcijas projektu pieņēma pirms dažām dienām. Tāpat rezolūcijas projekts piedāvā izmaiņas EPPA nolikumā attiecībā uz valstu parlamentāro delegāciju tiesību īstenošanu. "Pilnvaru apstrīdēšanas vai pārskatīšanas gadījumā locekļiem nevar tikt atņemtas balsstiesības, tiesības uzstāties, tikt pārstāvētiem Asamblejā un tās iestādēs," teikts dokumentā.
Krievija un EPPA
2014. gadā Krievijas delegācijai atņēma balsstiesības un virkni pilnvaru Eiropas Padomes Parlamentu asamblejā (EPPA) sakarā ar situāciju Ukrainā un Krimas atpakaļpievienošanos Krievijai. Jautājums par pilnvaru atgriešanu Maskavai tika apspriests divas reizes, taču gala lēmums pieņemt netiks, savukārt sankcijas tika pastiprinātas.
2017. gadā KF, viens no lielākajiem Eiropas Padomes finansētājiem, atteicās maksāt dalības maksu līdz brīdim, kamēr Krievijas delegācijas tiesības netiks pilnībā atjaunotas. Balsstiesību atņemšana Krievijai noveda pie finansiālas krīzes pašā Eiropas Padomē. Piemēram, EP ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands paziņoja, ka EP var arī turpmāk samazināt darbinieku skaitu finansiālās krīzes rezultātā.
Iepriekš EP vadība norādīja, ka Maskavai jāsedz maksājumu parāds aptuveni 60 milj. eiro apmērā, taču Maskava uzskata, ka EP prasība nav izpildāma līdz brīdim, kad tiks atceltas pret Krievijas delegāciju vērstās politiskās sankcijas.
Krievija uzsver, ka pie tādas situācijas novedušas EPPA nelikumīgā rīcība pret Krievijas delegāciju un cer, ka organizācijas vadība to atzīs un pilnībā atjaunos Maskavas tiesības.