Septiņsimt tūkstoši eiro izmesti vējā: Latvijai nāksies stimulēt elektromobiļu iegādi

Lai segtu izdevumus uzlādes staciju tīkla uzturēšanai, elektromobiļu skaits Latvijā ir jāpalielina 10 reizes; pagaidām vienu no šādām stacijām pusgada laikā izmantojuši vien divas reizes.
Sputnik

RĪGA, 5. jūnijs – Sputnik. Valsts kontrole aicina valsti stimulēt elektromobiļu iegādi, citādi 700 tūkstoši eiro no budžeta, kuri tiks piešķirti uzlādes staciju tīkla atbalstam, var izrādīties izmesti vējā, vēsta LNT.

Pēc valsts pasūtījuma, piesaistot Eiropas fondu līdzekļus, Latvijas Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD), sākot ar pērnā gada jūliju, uzbūvēja 70 elektromobiļu ātrās uzlādes stacijas.

Latvija ir viena no pēdējām ES hibrīdo auto un elektromobiļu skaita ziņā

Vispopulārākajā šāda veida stacijā Rīgā pirmajā pusgadā tika veikti divi tūkstoši uzlāžu, savukārt vienu no stacijām Kurzemē izmantojuši vien divas reizes. Kopumā vien 12% no visām uzlādēm tika veiktas stacijās, vairums iedzīvotāju uzlādē elektromobili mājās vai darbā.

Šī situācija izraisa bažas Valsts kontrolē, jo, esošajai situācijai saglabājoties, valsts nauda elektromobiļu uzlādes staciju uzturēšanai faktiski tiks izmesta vējā.

"Piesakot projektu, pieprasot investīcijas tuvu pie 8 miljoniem eiro, bija plānots, ka vairāk par 70% no uzlādēm tiks veiktas jaunizveidotajā tīklā. Esam konstatējuši zināmus riskus, kas ņemami vērā plānojot tīkla darbību," paziņoja Valsts kontroles valdes locekle Inese Kalvāne.

Līdz 2021. gadam CSDD plāno palielināt staciju skaitu līdz 150, līdz ar to arī valsts izmaksas to uzturēšanai pieaugs. Tā kā ienākumi no uzlādes nesedz izmaksas, pagājušajā pusgadā bija nepieciešami 185 tūkstoši eiro no valsts, šogad šī summa var sasniegt 350 tūkstošus eiro, savukārt kad staciju skaits dubultosies – 700 tūkstoši eiro.

Lielākā daļa tēriņu ir saistīta ar elektrības piegādēm – sadali, padevi, obligāto iepirkuma komponenti. Šīs izmaksas pastāv neatkarīgi no tā, vai kāds patērē elektrību. Bez tām izdevumi būtu par ceturtdaļu mazāki. Taču mēģinājumi samazināt šīs izmaksas pārrunās ar Ekonomikas ministriju izgāzās.

Iebraukšana Jūrmalā atkal par maksu: kas ir jāatceras

"Jāsamazina, ideālā variantā jāatceļ, jo tas traucē arī privātiem uzņēmējiem attīstīt uzlādes pakalpojumu," uzskata CSDD Elektromobilitātes attīstības daļas vadītājs Pauls Beinarovičs.

Pēdējā laikā elektromobiļu skaits Latvijā pieaug vidēji par 30% gadā, taču uz ceļiem to joprojām ir maz: 2019. gada maija beigās tie bija vien 510, tas ir mazāk nekā 0,1% no visu automobiļu skaita. Tas nozīmē, ka uz vienu uzlādes staciju ir septiņi elektromobiļi, un tā ir liela izšķērdība, pat ja skatās no bagāto valstu puses. Tādēļ Valsts kontrole kritizē atbildīgos ierēdņus, kuri nesaskaņoja savu darbību, veidojot uzlādes staciju tīklu, taču nestimulējot elektromobiļu skaita izaugsmi.

"Problēma pati no sevis neatrisināsies. Valstij saistībā ar šo jāveido zināma politika," norādīja Kalvāne.

Lai stacijas attaisnotu tajās ieguldītos līdzekļus, elektromobiļu skaits tuvākajā laikā jāpalielina desmit reizes, paskaidroja Beinarovičs. Kā liecina Latvijas un citu valstu pieredze, ir nepieciešami spēcīgi stimuli elektromobiļu iegādei, lai lauztu ieradumu braukt ar automobiļiem, kuri izmanto benzīnu vai dīzeli, ņemot vērā arī to, ka elektromobiļi maksā divreiz vairāk.

2014. gadā elektromobiļu iegādi finansēja no Eiropas fondiem Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, tiesa, tikai juridiskām personām. Aptuveni 180 elektromobiļu iegādes atbalstam tika iztērēti 3,9 miljoni eiro. Vairāk nekā miljons eiro šajā programmā netika apgūts, to novirzīja siltumnīcefektu veicinošo gāžu emisijas samazināšanai un pašvaldības iestāžu ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

"Uzlādes tīkls savieno pilsētas": Jūrmalā startē elektromobiļu maratons

Ministrijā prāto, vai ir jāpiešķir nauda elektromobiļu iegādes atbalstam fiziskajām personām. Turklāt cīņai ar klimata izmaiņām var tikt izmainīti noteikumi arī parastiem automobiļiem. Jaunie noteikumi varēti tikt pieņemti jau šī gada otrajā pusgadā.

Šāda regulēšana nepieciešama, jo Latvija apsolīja Eiropas Savienībai samazināt siltumnīcefektu veicinošo gāžu izmešus, un ja šie solījumi netiks izpildīti, valstij draud desmitiem miljoniem eiro liels sods.