RĪGA, 2. jūnijs — Sputnik. Igaunijas Ministru prezidents Jiri Ratass iegājis pasaules konspiroloģijas hronikās ne tikai kā pirmais Igaunijas premjers, kas uzaicināts piedalīties Bilderbergas kluba 67.sēdē, bet arī kā politiķis, kas jau divkārt pabijis "pasaules slepenās valdības" sēdēs, portālā Sputnik Igaunija stāsta Oļegs Ļeontjevs.
"Pazudušais" premjers atradies Montrē
2019. gadā "pasaules ietekmīgāko cilvēku" (tā presē nodēvēts Bilderbergas klubs) sēde notiek no 30.maija līdz 2.jūnijam Montrē pilsētā Šveicē. Tā darbā piedalās 130 cilvēki no 23 valstīm: valsts darbinieki, politiķi, baņķieri, finansisti, kā arī tā saucamie "pelēkie kardināli", kuri no aizkulisēm vada valdības.
Grūti teikt, cik ietekmīgs mūsdienu pasaulē ir Igaunijas premjerministrs, taču "bilderbergu" sēdēs piedalās (jau otro gadu no vietas) arī Jiri Ratass. Jāņem vērā, kai Igaunijas valdības oficiālajā lapā nebija publicēta nekāda informācija par to, kur uz veselām trim dienām pazudis tās vadītājs.
Kas un ko apspriež aiz kluba slēgtajām durvīm
2019.gadā Bilderbergas klubā tiek apspriestas 11 tēmas, kuru vidū ir stratēģiskās kārtības stabilitāte, Eiropas nākotne, klimata pārmaiņas un dabas resursu izmantošana bez rezervju izsmelšanas, Ķīna, Krievija, Brexit, kapitālisma perspektīvas, mākslīgā intelekta ētika, sociālie tīkli kā ierocis, kosmoss un kiberdraudi. Pie tam Krievijas un mākslīgā intelekta tēmas jau vairākkārt atkārtojušās "bilderbergu" ikgadējā sēdē.
Līdztekus Ratasam kluba sēdē piedalās ASV prezidenta Donalda Trampa znots un padomnieks Džareds Kušners, Nīderlandes premjerministrs Marks Ritte, Vācijas aizsardzības ministre Ursula fon der Laiena, Francijas ekonomikas ministrs Bruno Lemērs, UNESCO ģenerāldirektore Odrija Azulē, NATO ģenerāldirektors Jenss Stoltenbergs, ASV bijušais valsts sekretārs Henrijs Kisindžers, Nīderlandes karalis Vilems Aleksandrs, kompānijas Total direktoru padomes priekšsēdētājs Patriks Pujanē, Credit Suisse galvenais izpilddirektors Tidžans Tiams un citi.
Aptuveni divas trešdaļas kluba dalībnieku ieradušies no Eiropas, pārējie - no Ziemeļamerikas. Bilderbergas kluba konferences notiek pēc Chatham House principa: tā dalībnieki var brīvi izmantot konferences ietvaros saņemot informāciju, taču viņiem nav tiesību izpaust tās avotu – personības un to piederību.
Pasaules kārtības scenāristi
Bilderbergas klubu 1954.gadā nodibināja amerikāņu miljardieris Deivids Rokfellers. Kluba izveides iniciatori bija Džozefs Retingers – no Polijas padzīts politiķis, Eiropas Padomes un Eiropas kustības dibinātājs, kurš rīkojās ar Baltā nama piekrišanu Nīderlandes prinča Bernarda aizbildniecībā, bijušais Beļģijas premjerministrs Pols van Zēlands un plaša patēriņa preču ražotāja Unilever direktoru padomes bijušais priekšsēdētājs Pols Raikens. Viņi sasauca konferenci, lai tuvinātu Eiropas un Ziemeļamerikas valdošās elites pozīcijas.
Nosaukumu klubs guvis no viesnīcas "Bilderberga" Osterbekas pilsētā Holandē, kur 1954.gada maijā notika kluba pirmā sēde. Par sapulču organizāciju un dalībnieku drošību rūpējas valsts, kuras teritorijā pulcējas "bilderbergi". Kluba galvenā mītne atrodas Ņujorkā, Kārnegija fonda telpā.
Itāļu eksperts Daniele Skalea uzskata, ka kluba sākotnējais mērķis bija stāties pretī PSRS aukstā kara laikā. Taču pēc Padomju Savienības sabrukuma klubs turpināja darbu, taču tagad pievērsa uzmanību brīvā tirgus, pasaules valdības un globālās varas ideju popularizācijai.
Patlaban Bilderbergas klubs ir kļuvis par ideālu transnacionālās un kosmopolītiskās elites piemēru, kas jau daudzus gadus diktē savus noteikumus politiķiem un medijiem. Tāpēc daži sazvērestību teorijas piekritēji pārspīlē kluba lomu un uzskata to par īsto pasaules valdību.
Lai saņemtu ielūgumu uz "bilderbergu" sēdi, kandidātam jābūt augstāko aprindu – ekonomiskās, politiskās vai kultūtas elites pārstāviem. Labi, ka viņš atbalsta šīs elites viedokli, tas ir, aktīvi sekmē globālismu – scenāriju, kurā visu pasauli vieno ekonomiskā un ideoloģiskā sistēma, kā arī vienota pārvaldes un kontroles struktūra.