RĪGA, 30. maijs – Sputnik, Andrejs Solopenko. Valdošās koalīcijas atbalstītais Latvijas prezidenta kandidāts ES tiesas tiesnesis Egils Levits paredzami uzvarēja, iegūstot pirmajā vēlēšanu kārtā 61 balsi.
Tiesa, šeit ir iespējamas problēmas, jo nav izslēgts, ka viņu ievēlējuši ar nopietnu Satversmes un Saeimas reglamenta pārkāpumu.
Paredzamās vēlēšanas
Prezidenta vēlēšanas bija visnotaļ paredzamas, jo valdošā koalīcija iepriekš vienojās par vienotu kandidātu. Vienīgā nelielā intriga bija tajā, cik daudz balsu iegūs koalīcija kandidāts un vai partijas KPV LV līderis Artuss Kaimiņš un frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs spēs nodrošināt Egilam Levitam trūkstošās balsis, lai ievēlētu viņu pirmajā kārtā.
Lieta tāda, ka bez KPV LV valdošajai koalīcijai bija tikai 49 balsis, savukārt daži šīs frakcijas deputāti izvirzīja savu kandidātu Didzi Šmitu. Taču pēc Ata Zakatistova uzstāšanās debatēs, kurš "frakcijas kodola" vārdā paziņoja par atbalstu vienotajam kandidātam, kļuva skaidrs, kurš tiks ievēlēts. Tā arī notika – gandrīz visi KPV LV deputāti, izņemot trīs, draudzīgi nobalsoja par koalīcijas nosaukto kandidātu.
Esošais balsojums kļuva par pirmo, kurā Saeimas deputāti izteica savu viedokli atklāti, tāpēc ir skaidrs, ka, ja Levits neiegūtu balsu vairākumu pirmajā kārtā, tas nozīmētu, ka kāds no valdošo koalīciju pārstāvošiem tautas kalpiem, rīkojās pret partijas vadības gribu. Protams, ka atklātā balsojumā šo deputātu vārdi kļūtu uzreiz zināmi, tāpēc pat tie, kas varēja iekšēji nepiekrist izvirzītajam kandidātam, tomēr nolēma neriskēt.
Deputāts, tiesībsargs un tiesnesis
KPV LV loceklis Didzis Šmits ieguva no savas frakcijas vien trīs balsis. Izņemot viņa izvirzījušos divus parlamentāriešus Lindu Liepiņu un Karīnu Sprūdu, par sevi viņš nobalsoja arī pats. Viņu atbalstīja arī no partijas izslēgtais Aldis Gobzems, kurš arī parakstīja Šmita izvirzīšanu prezidenta amatam.
Tāpat par viņu nobalsoja "Saskaņas" frakcijas locekļi kopā ar neatkarīgo deputāti Jūliju Stepaņenko, kura tika ievēlēta pēc šī politiskā spēka saraksta.
Acīmredzot, šo deputātu balsis, kurus ievēlējuši lielākoties krievvalodīgie valsts iedzīvotāji, Šmits saņēma par to, ka pilsonības piešķiršanas nepilsoņu bērniem likumprojekta apspriešanas laikā paziņoja, ka Latvijas varasiestādes nodeva krievus, kuri aizstāvēja valsts brīvību. Līdz ar to Šmits nodemonstrēja sevi kā kandidātu, kurš ir spējīgs runāt arī ar nelatviešiem, kas nodrošināja viņam 24 balsis un otro vietu.
Tai pat laikā tiesībsargs Juris Jansons, kurš sagatavoja Satversmes tiesai slēdzienu lietā par visu valsts vidusskolu pāreju uz mācībām tikai un vienīgi latviešu valodā un neatrada tajā nacionālo minoritāšu tiesību pārkāpumu, parādīja sevi kā "latviskas Latvijas" atbalstītāju, kas "Saskaņai" ir nepieņemami. Turklāt, izvirzot Jansonu tiesībsarga amata otrajam termiņam, "Saskaņa" balsoja pret viņu, tāpēc bija skaidrs, ka šīs frakcijas atbalsta viņam nebūs.
Jansons ieguva tikai 8 deputātu balsis no viņu izvirzījušās Zaļo un zemnieku savienības. Interesanti, ka viņa atbalsts varēja būt augstāks: divi parlamentārieši no ZZS – Māris Kučinskis un Anda Čakša – nespēja pareizi aizpildīt vēlēšanu lapas, un viņu balsis netika atzītas par derīgām. Taču pat ja viņi arī nobalsotu pareizi, Jansons vienalga iegūtu maksimums 10 balsis un paliktu trešajā vietā.
Ievēlēšana ar procedūras pārkāpumu?
Interesanti, ka, pēc debašu dalībnieka no "Saskaņas" Ivara Zariņa domām, Levits tika ievēlēts ar Satversmes un Saeimas reglamenta pārkāpumu.
"Satversmes 20. pants skaidri nosaka – Saeimas prezidijam ir jāsasauc Saeimas sēde, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa Saeimas locekļu. Šī gada 9. maijā pulksten 14.07 Saeimas Kancelejā tika reģistrēts šāds pieprasījums no Saeimas deputātiem: "Sasaukt prezidenta vēlēšanas šī gada 5. jūnijā." To ir parakstījuši vairāk nekā trešdaļa Saeimas locekļu, jo es biju 34. deputāts, kas to parakstīja," norādīja parlamentārietis.
Pēc Zariņa sacītā, par spīti Satversmei, Saeimas prezidijs ne vien nesasauca sēdi, bet nolēma vispār neizskatīt šo piedāvājumu.
"Pretēji Saeimas kārtības rullī noteiktajam, ka šāda Saeimas ārkārtas sēde būtu jāsasauc prasībā norādītajā dienā, prezidijs izlemj par citu dienu. Šeit ir Saeimas prezidija protokols Nr. 32. Tas to visu apliecina. Tādējādi šodien, sasaucot šo sēdi, tiek īstenots nebijis nihilisma piemērs mūsu valsts vēsturē, tiek ignorētas nevis atsevišķa indivīda vai atsevišķa deputāta tiesības, bet tiek ignorētas vairāk nekā trešās daļas Saeimas deputātu Satversmē noteiktās tiesības," paziņoja viņš, turot rokās norādīto protokolu.
Tiesa, "Jaunās Vienotības" deputāte Inese Lībiņa-Egnere, kura uzstājās uzreiz pēc Zariņa, paziņoja, ka Saeimas prezidijs saņēma divus iesniegumus par vēlēšanu datuma nozīmēšanu – uz 5. jūniju un uz 29. maiju. Un pēc konsultācijām Frakciju padomē bija nolemts sarīkot balsojumu 29. maijā, tāpēc nekāds Satversmes pārkāpums neesot noticis.
Taču iznākot tribīnē otro reizi, Ivars Zariņš pateica, ka 9. maijā, kad tika saņemts 34 deputātu iesniegums, nekādu citu iesniegumu neesot bijis, un, saskaņā ar likuma normām, sēde bija jāsasauc 5. jūnijā, kas netika izdarīts.
Lāča pakalpojums prezidentam
"Vēlāk jūs jau izdomājāt visu šo, kā jūs varat to apiet. Izdomājāt visu šo stāstu, lai varētu kaut kādā veidā teikt: "Nu, ziniet, nu, šodien, nu, tāpēc mēs varam tagad 29. taisīt, jo 5. jūnijā mums tur īsti nesanāks." Tāpēc sakiet patiesību, kā tas ir!
Jo, ja jūs būtu rīkojušies tiesiski, atbilstoši tam, kā to nosaka Satversme, kā to nosaka Saeimas kārtības rullis, šai sēdei bija jānotiek 5. jūnijā. Jūs to neesat izdarījuši! Šodien jūs to darāt, pārkāpjot Satversmi," uzsvēra Zariņš.
Kā rezultātā, kā norādīja deputāts, valdošā koalīcija izdarīja lāča pakalpojumu topošajam prezidentam, ņemot vērā to, ka Levits par vienu no savas darbības stūrakmeņiem nosauca tiesiskumu. To pašu atzīmēja arī "Saskaņas" frakcija līderis Jānis Urbanovičs, pasakot, ka tas, cik nevīžīgi parlaments nozīmējis Levitu, iepriekš par to vienojoties, var kaitēt jaunajam prezidentam, tostarp arī starptautiskā līmenī.
"Šis te problēmas akmens būs prezidenta Levita kurpē visus četrus gadus," tēlaini izteicās Urbanovičs.
Taču liekas, ka valdošajai koalīcijai tagad jau ir vienalga. Savu mērķi – izvēlēties tīkamo kandidātu – tā ir sasniegusi, un kas būs tālāk, tai vairs nerūp. Turklāt, ka opozīcijas, kā arī visas tautas viedokli, tā ignorē ar apskaužamu pastāvīgumu.
Tādēļ atliek vien cerēt, ka Levits tomēr sevi parādīs kā cienīgu kandidātu – visu valsts iedzīvotāju, nevis tikai šauras personu grupas prezidentu, kurām rūp tikai un vienīgi viņu interešu ievērošana.