RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Šoreiz Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijas pilsoņi pirmo reizi varēja nobalsot ne vien Latvijas teritorijā, bet arī 44 vēstniecībās un pārstāvniecībās ārvalstīs. Tiesa, pierakstījās šādas iespējas izmantošanai aptuveni trīs tūkstoši cilvēku, un vēl mazāk reāli atnāca balsot – visā pasaulē tie bijuši vien 1655 cilvēki.
Lielbritānijā, kur, saskaņā ar dažādiem aprēķiniem, dzīvo 150 tūkstoši Latvijas pilsoņu, nobalsot par Latvijas partiju sarakstiem ieradās vien 108 cilvēki – simts reizes mazāk, nekā pēdējo Saeimas vēlēšanu laikā pērnā gada rudenī.
Izvairīties no vēl lielāka haosa
Daļa Latvijas pilsoņu tā vietā nolēma nobalsot par britu partiju sarakstiem. Šāda iespēja emigrantiem bijusi, ja viņi savlaicīgi iesnieguši pieteikumu viņu vārdu iekļaušanai britu vēlētāju reģistrā.
Dzidrai Nūrai bija svarīgi piedalīties vēlēšanās Brexit un Naidžela Faradža izteicienu kontekstā attiecībā pret ES pilsoņiem Lielbritānijā.
"Kaut gan man arī māsa ir viens no kandidātiem Latvijas sarakstā, es tomēr uzskatīju, ka ir svarīgi balsot Anglijā par Anglijas partijām, lai turētu tālāk rasistus no Eiropas. Lai viņi netiktu, jo viņi pārstāv Brexit partiju, un tagad ir liels haoss," paskaidroja Nūra.
Tiesa, Lielbritānijā izraisījās skandāls sakarā ar ES pilsoņu iespēju balsot. Lielākajai daļai no tiem atteica, jo viņi netika atrasti vēlētāju reģistrā. Izrādījās, tas bija saistīts ar to, ka vēlēšanu process tika organizēts lielā steigā un tehniskām problēmām, jo sākotnēji bija plānots, ka Brexit notiks agrāk un nekādu Eiropas Parlamenta vēlēšanu Apvienotajā Karalistē nebūs.
Kāpēc uz Briseli jāsūta necienīgie
Par Latvijas partiju sarakstiem Lielbritānijā varēja nobalsot tikai Londonā.
Londonā dzīvojošā latviete Inese Kuplā, kura atnāca nobalsot, uzskata, ka tik maza vēlētāju aktivitāte ir saistīta ar to, ka Latvijas CVK ne visai aktīvi komunicējusi ar emigrantiem un neinformēja viņus par nepieciešamību līdz 7. maijam reģistrēties balsošanai Lielbritānijā.
"Daudzi cilvēki nebija par to dzirdējuši. Taisnību sakot, es arī informāciju pa ausu galam padzirdēju un tikai tad sāku par to interesēties," paziņoja Kuplā.
Iepriekšējās Saeimas vēlēšanās cilvēks varēja vienkārši atnākt un nobalsot, un latviete ir pārliecināta, ja kārtība būtu bijusi tāda arī šoreiz, cilvēkiem būtu bijis vieglāk pieņemt lēmumu par balsošanu.
Daudzi Latvijas pilsoņi, kuri nebija iepriekš reģistrējušies, taču ieradās vēlēšanu iecirknī, izjuta vilšanos.
"Mūsu vēstniecībā ieradās arī cilvēki, kuri nebija reģistrējušies balsošanai mūsu vēlēšanu iecirknī šeit konsulārajā nodaļā Londonā.
Nācās viņiem paskaidrot, ka diemžēl viņi nevarēs nodot savu balsi, jo viņi nebija laicīgi reģistrējušies," norādīja vēlēšanu iecirkņa priekšsēdētāja Dace Liberte.
Savukārt Kristaps Petrovskis, kurš dzīvo angļu Ragbi pilsētā, vispār nezināja, ka emigrantiem ir iespēja nobalsot.
"Tas, ka tagad pateici, ka Londonā bija vēlēšanu iecirknis, tas man personīgi ir jaunums. Tā ir valsts nolaidība vai mūsu pašu mazā ieinteresētība par to visu. Tā informācija nebija tik daudz, cik varēja būt," uzskata Petrovskis.
No citas puses skatoties, aprunājoties ar citiem emigrantiem, Kristaps secināja, ka daļa partiju kandidātu nav pelnījuši tikt ievēlētiem Eiropas Parlamentā, tāpēc daži tautieši Anglijā pat necentās izmantot iespēju nobalsot pa pastu.
Petrovskis, līdzīgi daudziem citiem Latvijas pilsoņiem, neredz jēgu ievēlēt cilvēkus siltā vietiņā.
"Kad Grigulei pajautāja, ko Jūs darījāt EP viņa uz to īsti nemācēja atbildēt. Neredzu iemeslu, kāpēc mums vēl vajadzētu tādus cilvēkus sūtīt uz Eiropu. Es saprotu Valdis Dombrovskis, kuru pats esmu savulaik atbalstījis, bet lielākā daļa, kas šogad kandidēja, atvainojiet, bet, nu, nav viņi tās pozīcijas vērti," pastāstīja Petrovskis.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, kopumā vēlētāju aktivitāte Eiropas Parlamenta vēlēšanās Latvijā bijusi nedaudz augstāka, nekā pirms pieciem gadiem. Eirodeputātu mandātus ieguvušas piecas partijas.