RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu beigām ES gaidāms jauns liels pasākums – budžeta apstiprināšana, raksta BBC.
Reizi septiņos gados ES apstiprina ilgtermiņa budžetu. Visu ES dalībvalstu līderiem tas ir jāratificē, tāpēc budžeta pārrunas mēdz būt ilgstošas. Pēdējo budžetu laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam, kurā pirmo reizi ES vēsturē tika samazināti reālie izdevumi, pieņēma 2013. gadā.
Balstoties uz ilgtermiņa budžetu, Eiropas Parlamenta un 28 ES dalībvalstu valdību pārstāvji ik gadu apstiprina nākamā gada budžetu. Pēdējā pieejamā budžeta analīze, par 2017. gadu, palīdz saprast, cik daudz katra ES valsts iemaksā kopīgajā budžetā, un cik daudz saņem no tā.
Desmit valstis iemaksā ES budžetā vairāk, nekā saņem no tā – tā ir Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande, Austrija, Somija, Zviedrija, Dānija un Īrija. Galvenais donors bija Vācija (12,8 miljardi eiro), tai sekoja Lielbritānija (7,43 miljardi eiro).
Katra valsts iemaksā budžetā vienādu procentu no nacionālajiem ienākumiem, tāpēc bagātas valstis maksā vairāk, bet nabadzīgas – mazāk. Tāpat ES patur 75% no muitas, lauksaimniecības nodevām, un cukura nodokļa par precēm, kuras ienāk muitas savienībā.
ES tērē naudu plašam projektu spektram, taču apmēram 80% budžeta izdevumu aiziet divām nozarēm: lauksaimniecība un nabadzīgo reģionu attīstība. Tāpēc nabadzīgās valstis ar lielu fermu skaitu saņem visvairāk.
Galvenais ES ienākumu saņēmējs ir Polija (tā saņem vairāk, nekā iemaksā), tai seko Grieķija, Rumānija, Ungārija un Portugāle. Luksemburga un Beļģija, vienas no bagātākajām ES valstīm, arī ir budžeta līdzekļu saņēmēju sarakstā – tām kompensē tādu ES iestāžu uzturēšanu kā Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments.
Ja pārskaita iemaksas un izmaksas pārrēķinā uz vienu iedzīvotāju, tad aina kļūs citādāka. Visvairāk līdzekļu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ES budžetā iemaksā Nīderlande, tai seko Zviedrija, Vācija, Dānija un Lielbritānija.
Saņēmēju saraksta priekšgalā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir Luksemburga – valstī ar iedzīvotāju skaitu 600 tūkstoši cilvēku atrodas liels ES iestāžu skaits. Citi lieli saņēmēji ir Lietuva, Igaunija, Grieķija, Ungārija un Latvija.
Nīderlande ir arī lielākais donors attiecībā uz IKP – 2017. gadā šī valsts atdevusi ES budžetam 0,47% no tās IKP. Otrajā vietā ir Vācija, tālāk seko Zviedrija un Lielbritānija.
Lielākie saņēmēji ir Lietuva, Bulgārija un Ungārija, kuras no ES budžeta saņem no 2% līdz 3% no IKP. Grieķija, Igaunija, Latvija, Rumānija un Polija saņem apmēram 2% no IKP.