RĪGA, 25. maijs — Sputnik. Jau šodien, 25.maijā Latvijā notiek Eiropas Parlamenta vēlēšanas, iepriekšējā balsošana noslēgusies. Sarakstus vēlēšanām iesniedza 16 partijas un apvienības, taču krievvalodīgajiem iedzīvotājiem izvēle nav liela – tikai viena partija nepūš kopīgajā rusfobijas stabulē un aizstāv krievu tiesības, arī EP. Tā ir Latvijas Krievu savienība, paziņoja Vladimirs Lindermans.
"Svarīgi, lai Eiropas Parlamentā no Latvijas būtu pārstāvji, kuri nebalsos par rezolūcijām pret Krieviju, piemēram, dokumentiem, kas nosoda Krimas atgriešanos. Ieņems normālu pozīciju Krievijas un Ukrainas konfrontācijā. Vispār nepiedalīsies šajā Krievijai naidīgajā korī," uzsvēra Lindermans.
Pie tam publicists pauda, ka nevajadzētu pārspīlēt EP nozīmi.
"Liela daļa lēmumu, kuri skar mūsu likteni šeit, Latvijā, ir rekomendācijas, Latvijas vadība par tiem bieži vienkārši nospļaujas. Turklāt, arī pašā EP lielākā daļa politiķu ir noskaņoti pret Krieviju, un viņu izpratnē Krievijas pierobeža ir Krievijas turpinājums. Un tomēr, ja nebūtu pat šīs aizsardzības robežas, šīs tribīnes, no kuras izskanētu ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs dzīvojošo krievu problēmas, kuri nokļuvuši Krievijai naidīgu režīmu varā, būtu vēl sliktāk," uzskata Lindermans.
Viņš atzīmēja, ka nacionālistiski noskaņotie deputāti EP no Latvijas pilda ļoti "svarīgu funkciju" – dēmonizē Krieviju.
"Ja Eiropas Parlamentā nebūtu deputātu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas nacionālistiskajiem spēkiem, tas nebūtu tik antikrievisks un Krievijai naidīgs. To visu virza viņu enerģētika, to apstiprina konkrēti viņu piedāvājumi un balsojumi. Viņi (Krievijai naidīgi noskaņoti politiķi – red.) ir paši spilgtākie," uzsvēra publicists.
Paula nodokļi un padomju radošās inteliģences liktenis
Aizvadītajā nedēļā komponists Raimonds Pauls pauda sašutumu par to, ka Valsts ieņēmumu dienests (VID) aprēķinājis viņam parādu 14 tūkstošu eiro apmērā. Mūziķis nebija informēts par izmaiņām nodokļu sistēmā un vēlreiz atgādināja, ka Latvija pirms vairākiem gadiem jau "nozagusi" viņam gandrīz miljonu eiro Latvijas Krājbankas bankrota rezultātā.
Vladimirs Lindermans, komentējot situāciju, atzīmēja, ka Raimonds Pauls, būdams politiķis, spītīgi pieturējies pie nacionālistiskās līnijas. Vienlaikus viņš aktīvi ciemojās Krievijā, uzstājās, pelnīja un sevi pozicionēja kā krievu draugu.
"Pie tam Latvijā viņš īstenoja pavisam citādu politiku: slēdza krievu jauno skatītāju teātri, Operetes teātra krievu trupu, peldēja līdz ar kopējo nacionālistisko straumi. Jūtu viņam līdzi par to, ka viņš zaudējis naudu, viņš to ir godīgi nopelnījis, viņš ir labs komponists savā žanrā. Taču attieksme pret viņu ir divējāda," paskaidroja Lindermans.
Plašāk izsakoties, - par latviešu radošo inteliģenci, kas guva panākumus Padomju Savienībā, Lindermans atzīmēja, ka viņu panākumi lielā mērā bija saistīti ar patērētājiem Krievijā. Viņu daiļdarbi labi iekļāvās padomju daudznacionālās kultūras konstrukcijā. Tagad gandrīz visi viņi kļuvuši lieki.
"Galu galā dabūja latviju Latviju, mazu provinciālu valsti, kur tas nevienam nav vajadzīgs. Un viņi visi izrādījās lieki. Sēž klasiķis Imants Kalniņš. Ko, vai viņš ir vajadzīgs Latvijas valstij. Paulu ar stabilu regularitāti krāpj ar jaunu. Tajā sistēmā viņi bija vajadzīgi. Pastāvēja ideoloģiskie ierobežojumi, taču viņi (mākslinieki – red.) bija pieprasīti," teica Lindermans.
Georga lentītes
Nacionālās apvienības pārstāvji iesnieguši Saeimā projektu par grozījumiem Likumā par sapulcēm, gājieniem un piketiem un Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā, kuri paredz aizliegumu izmantot Georga lentītes sapulcēs, gājienos, piketos, publiskos izklaides un svētku pasākumos. Līdzīga norma pagaidām ieviesta tikai Ukrainā.
Ukraina atdarina Latviju valodas likuma aspektā, Latvija – Ukrainu Georga lentītes un Krimas tatāru "genocīda" jautājumā, savu viedokli pauda Vladimirs Lindermans. Viņš atzīmēja, ka Ukrainā aizliegumi, kuri attiecas uz šīs simbolikas lietošanu, ir ļoti stingri – sodu var saņemt pat par lentes publisku nēsāšanu. Latvijā likumi par padomju simbolikas lietojuma aizliegumu attiecas uz sabiedriskajiem un izklaides pasākumiem.
Nacionālistu iniciatīva vēl nav nonākusi līdz izskatīšanai Saeimā, taču uzbrukumi Georga lentītēm nav nejauši, uzsvēra publicists.
"Pēdējo gadu laikā Georga lentīte kļuvusi par krievu pretošanās simbolu ārvalstīs. Šeit tas ir ļoti svarīgi, tā ieguvusi savā ziņā sakrālu statusu. Viņi (nacionālisti – red.) saprot, ka tā ir mūsu saikne," teica Lindermans.
Pēc viņa domām, nacionālisti var panākt aizlieguma ieviešanu, lai arī, domājams, tas nenotiks uzreiz. Tādos jautājumos Nacionālajam blokam ir noteikta loma – izšaut pirmajam. Pie tam "tolerantākās" latviešu partijas parasti saka: tas, sak, ir par traku. Bet pēc viena vai diviem gadiem tā kļūst par realitāti, atzīmēja publicists.
Pimenova izteikumi
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija izteikusi rakstisku brīdinājumu "Saskaņas" partijas deputātam Igoram Pimenovam par deputāta ētikas kodeksa parkāpumu. Aprīlī Saeimas plenārsēdē, kurā tika izskatīts ierosinājums par PSRS un nacistiskās Vācijas militāro formējumu formas tērpa nēsāšanu publiskos pasākumos, viņš apliecināja, ka šī ierosinājuma mērķis bija pielīdzināt PSRS nacistiskajai Vācijai. Vladimirs Lindermans uzskata, ka šis brīdinājums ir unikāls.
"Vai tad pie mums parlaments vairs nav diskusiju vieta? Viņš (Pimenovs – red.) izteicās arī par to, ka notiek nacisma zināma reabilitācija. Vai tad tā nenotiek? Tas ir faktiski situācija veidojas tā: nacionālistiskās dogmas par to, ka PSRS līdzinās nacistiskajai Vācijai, ka Cukurs bija ļoti jauks cilvēks, ka PSRS "okupēja" Latviju un vēl nodarbojās ar "genocīdu" – tas viss pamazām kļūst par latviešu vispārējo viedokli, pe tam tagad vēl nevar arī pretējas domas paust," konstatēja publicists.
Lindermans piebilda, ka Latvija kļūst par valsti, kurā ir skaidri iezīmēta valsts ideoloģija un kurā nav tiesību pat izteikties.