Ne jau velti Merkeles kundze nesen teica, ka Eiropai jāpretojas ne vien Ķīnai un Krievijai, bet arī ASV, raksta radio Sputnik autors Sergejs Iļjins. Nudien, ne jau velti. Amerikāņiem ļoti nepatīk, teju līdz tirpumam atsevišķās ķermeņa daļās, pat politiskās suverenitātes spoks, kurš iezīmējas Eiropā. Tiesa, pagaidām tikai horizontā. Bet vienalga.
Vācija, kas nevienam nav noslēpums, ir ļoti ieinteresēta "Ziemeļu straumes 2" celtniecības pabeigšanā. Tai, līdzīgi citām Eiropas valstīm, ir nepieciešama Krievijas gāze. Viss ir gaužām vienkārši: tīra ekonomika, jeb precīzāk ekonomija, un nekādas politikas. Savukārt Vašingtonai šis projekts ir kā kauls kaklā. Berlīnei un citām reģiona galvaspilsētām tā uzspiež savu produkciju. SDG, kuru Eiropas partneriem ir jāpērk pēc nezināmām cenām, taču no, kā saka Amerika, "demokrātiskākiem avotiem". Jeb, pirmām kārtām, no galvenā "spēcinošā" amerikāņu avota.
Amerikas vadības paziņojumu un draudu sakarā ar sankcijām, kuras ASV varētu ieviest pret visiem, kas saistīti ar projektu, bijis vairāk nekā pietiekami. Un Krievija, skaidra lieta, pie tā ir pieradusi: gan pie paziņojumiem, gan pie pašām sankcijām. Tagad situācija eiropiešiem, kuri izrāda stingru nostāju un saka, ka gāzesvads noteikti parādīsies, un pa to plūdīs gāze, var ļoti mainīties. Savienoto Valstu enerģētikas ministrs Riks Perijs Kijevā – kas ir visnotaļ raksturīgi, ņemot vērā Ukrainas gāzes tranzīta saglabāšanas svarīgumu Vašingtonai kā bāzi nākotnes pašdarinātajām enerģētikas krīzēm – paziņoja: viņa valsts tomēr plāno ieviest sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2". Piebildīsim: un tās Eiropas dalībniekiem. Visādā gadījumā, Vašingtonā tiek gatavots attiecīgs likumprojekts. Acīmredzot, šī Ukrainas galvaspilsētā izskanējusī ziņa neticami iepriecināja Zeļenska kungu, kurš savas inaugurācijas dienā aicināja ASV pastiprināt sankcijas pret Krieviju. Tiesa, pastāv nianse: Amerika var iecirst ne tikai "krieviem", bet arī eiropiešiem, pret kuriem tik maigas izjūtas bija iepriekšējai un ir arī jaunajai Kijevas priekšniecībai. Šāda veida, tikai un vienīgi pret Eiropu vērstus stingros pasākumus Ukrainas prezidents atbalstīs vai izlems noklusēt? Turklāt, tās var skart, piemēram, kompānijas no tādām, teiksim, nemazsvarīgām valstīm, kā Šveice un Itālija. Bet tas jau labāk zināms pašam Zeļenskim. Un ir jāsaka, ka viņš šajā spēlē nav aktieris, bet gan parasts skatītājs.
Jautājums ir vienīgi tajā, cik principiāli eiropieši būs turpmāk. Līdz šim viņu pozīcija "Ziemeļu straumes 2" jautājumā bija secīga: uzbūvēsim jebkurā gadījumā. Starp citu, visnotaļ patstāvīgi viņi reaģēja gan uz ASV izstāšanos no kodola vienošanās ar Irānu, gan uz Vašingtonas spiedienu, kura draud Eiropai ar problēmām gadījumā, ja tā turpinās nodarboties ar saviem aizsardzības projektiem. Bija arī citi piemēri tam, kā galveno Vecās Pasaules valstu vadības viedokļi bija tiešā pretrunā ar Amerikas uzstādījumiem. Atbildes kārtā, Savienotās Valstis pastiprina spiedienu, atkāpties tur nav pieraduši. Vārds "sankcijas" arvien biežāk skan attiecībā pret to galvenajiem NATO un citu rietumu projektu un formāta sabiedrotajiem. Kas pats par sevi liecina par dinamiskām izmaiņām starptautiskajā ainā, politiskā peizāža transformāciju. Eiropai ir visas izredzes ieņemt tajā cienīgu, patstāvīgu vietu. Kā saka, nevis milzīga baobaba ēnā, bet gan kaut kur atsevišķi saulainā pļavā. Un šobrīd tai notiek testa periods: to pārbauda uz izturību.