RĪGA, 22. maijs – Sputnik. Būt kā vācietim: vadīt vācu mašīnu, dzīvot vācu mājā, būvēt vācu ceļus – tā ir Latvijas nacionālā ideja. Taču Baltijas valsts ekonomika ir maza – sevišķi salīdzinot ar valstīm, kurām tā vēlas līdzināties, paziņoja baņķieris Ģirts Rungainis finanšu sektora forumā, raksta Dienas Bizness.
Rungainis norādīja, ka Latvijā 90. gadu beigās – 2000. gadu sākumā caur Skandināvijas bankām ienāca liela naudas līdzekļu plūsma, kuri lielākoties tika ieguldīti nekustamā īpašuma sektorā – birojos, veikalos. 2008. gadā skandināvu naudas plūsma izsīka, un Latvija atkal pagriezās Krievijas naudas pusē – gan nekustamajos īpašumos, gan bankas lietās. Šodien situācija atkal ir mainījusies, un Krievijas naudas Latvijā vairs nav.
Kaut arī Latvijas ekonomika aug straujāk, nekā daudzās citās Eiropas valstīs, problēma tāda, ka tā ir ļoti maza, sevišķi salīdzinot ar tām, kurām Latvijas iedzīvotāji cenšas līdzināties.
"Piemēram, Vācijai. Būt kā vācietim – tā ir Latvijas nacionālā ideja: vadīt vācu mašīnu, dzīvot vācu namā, būvēt vācu ceļus. Tas vieno iedzīvotājus. Taču lieta tāda, ka vācieši ir bagātāki par mums," pateica baņķieris.
Rungainis norādīja, ka Latvijai šodien ir grūti piesaistīt investorus: sliktas attiecības ar Krieviju, mazs iedzīvotāju skaits – kas nozīmē zemu pircēju pieprasījumu, – maz inženieru, vāja infrastruktūra. Vēl viena problēma – nevienmērīga valsts attīstība, viss praktiski notiek tikai Rīgā.
"Ja jūs dzīvojat Rīgā, jūs pelniet vairāk, nekā vidēji Eiripas Savienībā, ja jūs dzīvojat ārpus Rīgas, jūs knapi-knapi pelniet pusi no vidējās algas ES. Secinājums: jums ir jādzīvo Rīgā, un praktiski visi to jau ir sapratuši," pateica Rungainis.
Šajā situācijā baņķieris lolo cerības uz paaudzi, kura piedzima 80. Gados: viņi nodibināja savas kompānijas, izveidojuši ģimenes. Viņš atzīmēja, ka daļu investor Latvija varētu "pārvilkt" no kaimiņu Igaunijas un Lietuvas.
Bizness aug, ekonomika aug, taču Latvija joprojām atpaliek no Lietuvas un Igaunijas, kas investīciju ziņā varbūt pat ir labāk, jo investori, kuriem ir nekustamie īpašumi citās Baltijas valstīs, sāk skatīties Latvijas virzienā, un tas turpināsies, uzskata Rungainis.