RĪGA, 21. maijs — Sputnik. Ukrainas valodas likums pārkāpj Minskas vienošanās, turklāt ANO nevēlēšanās iekļaut šo jautājumu darba kārtībā demonstrē Padomes locekļu dubulto standartu politiku, paziņoja Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja.
Svētdien, 19. maijā, Krievija pieprasīja sasaukt Padomes sēdi, lai pievērstu uzmanību Ukrainā pieņemtajam valodas likumam. Pirmdien, 20. maijā, ANO Drošības Padome ar vienkāršu balsu vairākumu atteicās iekļaut šo jautājumu darba kārtībā. Krievijas Federācijas piedāvāto dienas kārtību nobloķēja ASV, Francija, Lielbritānija, Polija, Beļģija un Vācija. Atbalstu paudušas Ķīna, Dienvidāfrika, Dominikānas Republika un Ekvatoriālā Gvineja. Vēl četras valstis atturējās.
Krievijas pastāvīgais pārstāvis ANO Vasilijs Ņebenzja asi kritizēja šo lēmumu. "Mūsu acu priekšā Ukrainā tiek ieviesta valodas inkvizīcija. Šādi soļi ir nepieļaujami valstī, kura paziņo par atbilstību augstiem Eiropas standartiem," paziņoja pastāvīgais pārstāvis.
Ņebenzja atzīmēja Krievijas pārliecību par to, ka Ukrainas valodas likums pārkāpj Minskas vienošanās, bet Petro Porošenko, parakstot dokumentu, kārtējo reizi iezāģējis savam pēctecim.
"Drošības padome jau šodien priekšlaicīgi devusi savu vērtējumu šim dokumentam, jo, pēc mūsu stingrās pārliecības, tas pārkāpj Minskas protokolu realizācijas kompleksa garu, ko Drošības padome apstiprināja un atbalstīja ar 2015. gada februāra rezolūciju 2202," sacīja Ņebenzja.
Pēc viņa teiktā, atteikšanās iekļaut jautājumu par Ukrainas valodas likumu darba kārtībā demonstrē Padomes locekļu dubulto standartu politiku, kuri vēlas attaisnot savus "protežē" Kijevā.
"Es esmu ļoti apmierināts ar sēdes rezultātiem – šodien esam novērojuši dubulto standartu sistēmu, ko piemēro jautājumiem, kuriem Drošības padomes locekļi nevēlētos pievērst uzmanību," sacīja Ņebenzja.
Viņš apliecināja, ka Krievija arī turpmāk centīsies panākt jautājuma izskatīšanu par Ukrainas valodas likumu.
Likuma būtība
Saskaņā ar jauno likumu ukraiņu valodai jābūt obligātai valsts varas un vietējās pašvaldības institūcijās, visās mācību iestādēs, veselības aprūpes iestādēs un apkalpošanas sfērās. Tas neattiecas tikai uz privāto dzīvi un reliģiskiem rituāliem.
Dokumentā atzīmēta speciālās "valodas komisijas" izveidošana, kā arī ukraiņu valodas aizsardzības pilnvarotā amata izveidošana. Ierēdņi aicināti kārtot valsts valodas eksāmenus un neapmierinošu rezultātu gadījumā varētu saņemt naudas sodu 200-700 neapliekamo ienākumu minimumu apmērā, kas sastāda 3,4-11,9 tūkst. grivnu (128—450 dolāri).
Tiesa, pēc viena no likuma autoriem, parlamenta Kultūras un garīguma komitejas vadītāja Nikolaja Kņažicka vārdiem, administratīvās atbildības ieviešana par likuma pārkāpšanu atlikta uz trim gadiem. "Šajā laikā visās Ukrainas apgabalos tiks izveidoti centri, kuri bez maksas mācīs ukraiņu valodu," sacīja Kņažickis.
Likumā noteikts arī personu loks, kurām ir pienākums brīvi sarunāties valsts valodā: prezidents, premjerministrs, ministru kabineta locekļi, deputāti, kā arī pedagogi, medicīnas darbinieki, advokāti, notāri un citi.
Saskaņā ar dokumentu ierēdņiem jālieto ukraiņu valoda sēžu, dažādu pasākumu un tikšanos laikā, kā arī darba saziņai. Valsts varas iestāžu darbiniekiem ir jāizmanto datorprogrammas ar interfeisu valsts valodā. Valsts iestāžu, uzņēmumu un valsts masu mediju vietnēm un lapām sociālajos tīklos arī jābūt ukraiņu valodā.
Ukraiņu valodas lietošana būs obligāta tiesās, bruņotajos spēkos, tiesībsargājošajās iestādēs, reklāmā, priekšvēlēšanu kampaņās un referendumos.
Krimas tatāru valodas, kā arī citu Ukrainas tautību un mazākumtautību valodu lietošanas kārtība attiecīgajās sabiedriskās dzīves jomās tiks noteikta ar īpašu likumu, kas jāizstrādā un jāiesniedz parlamentā pusgada laikā.
Bijušais Ukrainas prezidents Petro Porošenko nosauca jaunā likuma tekstu par "harmonisku un sabalansētu" un parakstīja dokumentu.
Pēc Krievijas pastāvīgā pārstāvja EDSO Aleksandra Lukaševiča domām, ukraiņus de facto iedalīja ukraiņu valodā runājošajos pilsoņos un "nožēlojamos", kuru iespējas mācīties, ārstēties un izmantot citus sociālos pakalpojumus tiks būtiski ierobežotas.
Krievija jau ir pieprasījusi EDSO pārstāvi mediju brīvības jautājumos Arlēmu Deziru un Eiropas Padomes institūcijas izvērtēt šo likumu.
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs savukārt atzīmēja, ka likums paredz izņēmumus - angļu un citām ES valodām – "un tas nozīmē, ka vienīgais uzbrukuma objekts ir krievu valoda, kurā runā lielākā daļa Ukrainas pilsoņu, pie tam daudziem tā ir dzimtā."